• Tweet

Lielākās Eiropas Parlamenta grupas – Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) – pārstāvju sanāksmē, kas notika no 16. līdz 17. maijam Drēzdenē (Vācija), tika aktīvi diskutēts, kā Eiropas Savienībai pāriet no krīzes diktētās taupības stratēģijas uz izaugsmes un rūpniecības attīstības stratēģiju.

Eiropas populisti, kā var dēvēt Tautas partiju pārstāvjus (Latviju šajā grupā pārstāv Vienotības Eiropas Parlamenta deputāti), ir to piedāvājumu meklējumos Eiropas sabiedrībai, kas varētu nodrošināt šai grupai atkārtotu ievēlēšanu vislielākajā skaitā Eiropas Savienībā.

Eiropas Tautas partiju grupas parlamentārieši skaidri apzinās, ka, piedāvājot taupīšanas un griešanas pasākumus, nevar iegūt iedzīvotāju simpātijas nevienā ES dalībvalstī un tas var nest balsu zaudējumus EP vēlēšanās nākamgad. Tiesa, Eiropas Tautas partiju grupas deputātu bažas pagaidām vēl tikai teorētiskas – kā sanāksmē atzina bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fijons, piemēram, nule Francijā pie varas nonākušie sociālisti ar prezidentu Fransuā Olandu priekšgalā neko citu kā vien ienākumu pārdales plānu nav varējuši piedāvāt. Šādi risinājumi ETP grupas sanāksmē netika atzīti par labiem – jo var jau dalīt esošo, bet kopējo ienākumu vairošanu tas neveicina. Bijušais Francijas premjers kopumā pauda skepsi un nožēlu, ka līdz ar sociālistu uzvaru neizdodas izveidot ES vadošo valstu – Vācijas un Francijas – sadarbību augstākajā līmenī, kā to bija izdevies savulaik Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un bijušajam prezidentam Nikolā Sarkozī. Tas mazina arī eirozonas krīzes regulācijas efektivitāti, tāpēc bijušais Francijas premjers atļāvās izteikt prognozi, ka nevajadzētu iedomāties, ka visas eirozonas vētras jau ir aiz muguras.

Eiropas Parlamenta deputāti jaunas izaugsmes un Eiropas rūpniecības attīstības stratēģiju izstrādei ne velti par sapulces vietu bija izvēlējušies Drēzdeni. Šī pilsēta kā Saksijas pavalsts centrs demonstrē atjaunotnes iespējas arī pēc pilnīgas sagrāves. Bijusī sociālistiskās Vācijas panīkusī nomale, kur vēl nesen bija 25% bezdarbs, tagad, kā to uzsvēra Saksijas pavalsts Ministru prezidents Staņislavs Tillihs, ir samazinājusi vidējo bezdarba līmeni līdz 10%. Saksija tiek dēvēta arī par Vācijas ekonomisko brīnumu – tā salīdzinoši īsā laika posmā spējusi atjaunot un izveidot uz inovācijām balstītas ražotnes, kas nodrošina gan darba vietas, gan nodokļu ienākumus Saksijas pavalsts budžetam. Šeit atrodas lielākās pusvadītāju (kas tiek izmantoti automobiļu elektronikā, mobilajās komunikācijās, datu pārraidē utt.) ražotnes Eiropā, kā arī atrodas nozīmīgas automilža Volkswagen ekskluzīvāko modeļu rūpnīcas. Saksijas premjers S. Tillihs norādīja, ka ar taupību, protams, rūpniecības attīstību panākt nav iespējams. Taču to ir iespējams panākt, pareizi nosakot attīstības prioritātes. Piemēram, Saksija skaidri apzinājās savas prioritātes tehnoloģiju attīstības un ar tām saistīto ražošanu jomā un atbilstoši investēja izglītībā, lai nodrošinātu darbaspēku savām ražotnēm. Vēl joprojām Saksija 1/3 budžeta iegulda izglītībā – šeit būtu ko pamācīties Latvijas valstij. Taču, Neatkarīgās lūgts precizēt, vai, viņaprāt, taupības politika Eiropā kopumā būtu jāpārskata, S. Tillihs norādīja, ka tomēr ne – principam «cik ieņem, tik izdod» joprojām jāstrādā – Saksijas pavalsts pat ar vietējā likuma spēku nostiprinājusi noteikumu, ka tā nedrīkst uzkrāt parādus.

ETP grupas sanāksmē pieaicinātais Eiropas komisārs enerģētikas jomā Ginters Otingers uzsvēra, ka šodien Eiropas lēmējvaras viens no galvenajiem uzdevumiem ir runāt un veidot Eiropas reindustrializāciju. Pievēršanās tikai finanšu sektoram ir bijusi kļūda, un, pasludinot taupību kā vienīgo krīzes pārvarēšanas modeli, Eiropa nevar atjaunot savu vadošo lomu rūpniecībā. Tā diemžēl ir zaudēta iepretim citām pasaules valstīm visās rūpniecības jomās, izņemot ķīmisko rūpniecību. Otingers uzsvēra, ka kavējošs faktors rūpniecības attīstībai ir enerģijas cenas: «samaksājama enerģija ir pats svarīgākais izaugsmei Eiropā». Vācijā šī «samaksājamās enerģijas» problēma ir divkārt aktuāla, jo Vācijas parlamenta apstiprinātā atteikšanās no atomenerģijas nozīmē ievērojamu enerģijas cenu kāpumu, turklāt situācijā, kad Vācijā jau tagad enerģijas izmaksas veido teju 50% no ražošanas izmaksām. Arī Latvijai diemžēl ir bēdīgi piemēri šajā jomā – viens no Liepājas metalurga nogrimšanas iemesliem ir tieši elektroenerģijas komponentes īpatsvars ražošanas izmaksās.

Eiropas rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs, EK viceprezidents Antonio Tadžāni savukārt uzsvēra, ka Eiropas izeju no krīzes nodrošinās atbalsts rūpniecībai – pirmām kārtām mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas ir 90% no visiem ES uzņēmējiem. Esot jānodrošina pieeja kredītiem un jādomā par enerģijas cenām, atzina arī komisārs A. Tadžāni, gan nepasakot, kurš tad to visu darīs.

Vācijas Eiropas parlamentārieši ar Vācijas delegācijas vadītāju Herbertu Roilu priekšgalā norādīja, ka analizēt situāciju ir laba lieta, bet EP uzdevums ir pieņemt lēmumus, un līdzšinējā prakse šajā jomā EP nav diez ko veiksmīga, arī enerģētikas jomā – nu ko gan nozīmē attīstīt piemaksājot saules enerģijas ražošanu Vācijā, kur teju visu laiku līst. Mazāk idiotisku lēmumu – EP un EK novēlēja H.Roils.

Vai ETP izdosies šo mazāk idiotisko lēmumu politiku realizēt, ir jautājums: tajā pašā dienā, kad ETP grupas sanāksmē Drēzdenē runāja par rūpniecības, uzņēmējdarbības attīstību un birokrātijas mazināšanu, vācu prese rakstīja par kārtējo Eiropas Komisijas birokrātu «šedevru» – restorānos un kafejnīcās turpmāk nedrīkstēs olīveļļu pasniegt kanniņās, bet tikai rūpnieciskā iepakojumā. Vācu laikraksts Sueddeutsche Zeitung atļāvās ironizēt, kāpēc gan eļļai jābūt iepakojumā, ja vienmēr blakus esošais balzametiķis drīkst palikt kanniņā. Jātic, ka šis paliks viens no pēdējiem piemēriem ES, kas ar pārlieku regulāciju nobeidz uzņēmējdarbības garu Eiropā.

***

Viedoklis

– Vai sanāksme Drēzdenē parādīja, ka Eiropas Parlamenta Tautas partiju grupai ir skaidrs priekšstats par to, kā nodrošināt izaugsmi un Eiropas rūpniecības attīstību?

Profesore Inese Vaidere (Eiropas Parlamenta deputāte, Vienotība):

– Kopumā sanāksme parādīja augstu izpratnes līmeni par Eiropas izaugsmes un rūpniecības attīstības plāniem – to parādīja gan Francijas bijušā premjera Fransuā Fijona, gan komisāra Antonio Tadžāni atziņas. Arī kā norādīja EP Ārlietu komisijas vadītājs Elmārs Broks un citi runātāji – taupības pasākumiem jāiet roku rokā ar izaugsmes pasākumiem. Tas, manuprāt, šobrīd ir pats svarīgākais, jo taupība Eiropā tādā tīrā veidā ir beigusies. Protams, tai ir jābūt, bet tā jāpapildina ar izaugsmi.

Eiropa pēdējos gados rūpniecības jomā ir attīstījusies diezgan neveiksmīgi – teju visās valstīs ir notikusi deindustrializācija, aizvietojot šo sektoru ar pakalpojumu sfēru. Kā minēja Vācijas Rūpniecības savienības ģenerāldirektors Markuss Kerbers, vienīgi Vācija un Polija ir nedaudz palielinājušas savu potenciālu šajā jomā, pārējās valstis diemžēl atpaliek.

Rūpniecības attīstību pie mums kavē tas, ka Latvija saskaras ar investīciju trūkuma problēmu – nauda Eiropā ir ziemeļos un rietumos, diemžēl – Dienvideiropā un Austrumeiropā investīciju katastrofāli pietrūkst. Latvijā diemžēl arī ir apstājusies ideja par Attīstības banku Hipotēku un zemes bankas vietā. Uzņēmēji taču sūdzas par kredītu nepieejamību, un šādai Attīstības bankai ar valsts līdzdalību būtu neatsverama nozīme uzņēmējdarbības un rūpniecības attīstībā.

Jauns elements ETP stratēģijā, kas izskanēja šajā sanāksmē, ir valsts līdzdalība uzņēmējdarbības un rūpniecības attīstībā. Līdz šim par valsts lomu ETP šajā jomā runāja maz. Latvijai tas ir svarīgs pavērsiens – valstij ir jāspēj dot padomi uzņēmējiem. Tā nevar izšķirties – ko un kā ražot, bet dot norādes par Eiropas prioritātēm un līdzekļu pieejamību, tas ir svarīgi. Eiropas lielajām kompānijām ir savi izpētes dienesti, bet mazajiem uzņēmējiem šādu resursu nav, un šeit valstij būtu jānāk pretī.

Sanāksmē kā labs industrializācijas piemērs tika minēta Polija. Pateicoties tam, ka tā jau pirms vairākiem gadiem, domājot, kādus virzienus attīstīt rūpniecībā, izpētīja Vācijas tirgus vajadzības un konjunktūru. Latvijai būtu jādomā līdzīgi – ko vajag tiem, kurus var interesēt mūsu preces. Valstij šajā izpētes procesā ir nozīmīga loma.

Eiropā ir definētas sešas prioritārās nozares rūpniecībā – progresīvās tehnoloģijas, pamattehnoloģijas, bioproduktu tirgus, transportlīdzekļi, kuģi un viedttīkli. Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu palikt nedzirdīgiem šo prioritāšu attīstīšanā un neatteikties no Eiropas atbalsta šajā jomā. Eiropas Investīciju banka ir paredzējusi mazajiem un vidējiem uzņēmējiem 10–15 miljardus eiro. Tos var dabūt arī uzņēmumi Latvijā – jādomā par mehānismu, kā šos līdzekļus apgūt. Kāpēc Latvijas uzņēmēji nevarētu kādu miljardu eiro šo līdzekļu dabūt?

Svarīgs jautājums ES ir preču tirdzniecība iekšējā tirgū, kas tika uzsvērts šajā sanāksmē. Iekšējā patēriņa veicināšana ir ļoti nozīmīgs jautājums, un, manuprāt, būtu jādomā par neapliekamā minimuma palielināšanu, lai cilvēkiem būtu lielāki ienākumi, viņi vairāk pirktu un arī veicinātu līdz ar to ražošanas attīstību.

Avots: nra.lv /Anita Daukšte