Eiropa lūdz EK samazināt finansējumu Turcijai
Eiropas Savienības (ES) līderi lūguši Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt priekšlikumus, vai un kā samazināt finansējumu, kas pienākas Turcijai kā bloka kandidātvalstij.
Lai Turciju pavirzītu tuvāk Eiropas likuma varas standartiem, bija pieņemts iestāšanās sarunu ietvaros laikā no 2014. līdz 2020.gadam tai izmaksāt 4,45 miljardus eiro, tomēr, kā sacīja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns: „Tas acīmredzami neizdevās. Ir laiks pārskatīt koncepciju.”
Priekšlikumu par finansējuma samazināšanu izteica Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka likuma varas situācija Turcijā attīstās nepareizajā virzienā un iemesls neesot tikai tāpēc, ka pēdējā laikā Turcijā aizturēti vairāki Vācijas pilsoņi.
Viņa arī uzsver savu apņēmību saglabāt to līdzekļu piešķiršanu Turcijai, kas Ankarai pienākas saskaņā ar vienošanos ar ES par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu.
„Turcija sniegusi lielu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā un ka tai piešķirtie līdzekļi nāk par labu bēgļiem, kuri dzīvo ļoti smagos apstākļos,” pauda Merkele.
Jau iepriekš tam piekritis arī Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, uzskatot, ka Turcija ir pārkāpusi visas iespējamās robežas cilvēktiesību jomā un ES ne tikai jāsamazina finansējuma sniegšana, bet jāpārtrauc sarunas ar Turciju par iestāšanos savienībā.
Kā teikts iepriekš, oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana režīms neatteiksies no kursa un arvien pieaugošo autoritārismu.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk