• Tweet

Līdz ar Latvijas pievienošanos eirozonai pieaugs arī eiro viltojumu gadījumu skaits. Turklāt esošā situācija liecina, ka eiro viltojumi ir daudz rūpīgāk nostrādāti un patērētājiem līdz ar to arī grūtāk identificējami.

Latvijas Bankas un Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes speciālisti gan ir pārliecināti, ka šīm bažām nav pamata un situācija nebūs dramatiska.

Lai gan Latvijā eiro pagaidām nav oficiālā valūta, ar to norēķinās atsevišķos darījumos un to iemaina tūristi. Arī līdz šim Latvijā ir tikušas ievestas viltotas eiro monētas un banknotes. Latvijas Bankas statistika liecina, ka no 2002. līdz 2012. gadam Latvijā tika atklāti 915 eiro viltošanas gadījumi.

Latvijas tirgus līdera naudas drošības sistēmu nozarē, uzņēmuma Hansab veiktais pētījums liecina, ka 49% Latvijā aptaujāto baidās, ka nespēs pazīt Eiropas Savienības vienotās valūtas viltojumu, un līdz ar to viņi bažījas, ka tiem veikalos, tirgos vai pakalpojumu sniegšanas vietās varētu izdot viltotus eiro, ar kuriem pēc tam nevares norēķināties, Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš atzina, ka arī Igaunijā pirms pievienošanās eirozonai pieauga bažas par eiro un kronu viltojumu skaita palielināšanos, taču dramatiskas izmaiņas netika novērotas. Ņemot vērā, ka Latvija atrodas līdzīgā situācijā ar Igauniju, eiro viltojumu skaits nedaudz pieaugs, taču ne katastrofāli.

«Arī kolēģi Igaunijas bankā bija satraukušies par šo iespēju un gaidīja, ka apmaiņas procesā parādīsies viltota nauda. Igaunijā eiro viltojumu skaits pēdējos divos gados ir pieaudzis, taču nevar teikt, ka būtu notikušas būtiskas izmaiņas. Līdzīgu ainu var vērot citās jaunajās eirozonas dalībvalstīs – Maltā, Kiprā, Slovēnijā, Slovākijā – viltojumu skaits nedaudz pieauga, taču tas nebija dramatisks. Igaunijā ir relatīvi zemākais eiro viltojumu skaits starp eirozonas valstīm, ja salīdzina ar iedzīvotāju skaitu,» uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvis.

Arī Hansab valdes priekšsēdētājs Māris Lūks prognozēja, ka atklāto viltojumu skaits noteikti pieaugs un pie veikalu kasēm palielināsies pircēju rindas, jo, mainoties valūtai, cilvēki pastiprināti skaitīs šo naudu. Taču viņš atturējās prognozēt, par cik procentiem šis palielinājums varētu būt liels.

Hansab veiktās aptaujas rezultāti atklāj, ka 66% iedzīvotāju domā, ka eiro nav drošs pret viltojumiem, savukārt 45% uzskata, ka lats ir labāk aizsargāts pret viltojumiem nekā eiro. Skeptiskāk pret eiro kā drošu valūtu ir noskaņotas sievietes un gados vecāki cilvēki. Arī reģionos dzīvojošie ir skeptiskāki nekā pilsētnieki.

Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes eksperts Elmārs Bērziņš gan uzskata, ka iedzīvotāju bažas ir nevietā, jo, pēc viņa domām, eiro pret viltojumiem ir aizsargāts pat labāk nekā lati. Eiro banknotēs ir iestrādāta trīs līmeņu aizsardzība, sākot ar ūdenszīmēm un beidzot ar dažādiem mašīnlasāmiem elementiem. Arī eiro monētas esot labi aizsargātas pret viltojumiem, un to īstumu varot pārbaudīt pat ar visparastākā magnēta palīdzību.

M. Luks iedzīvotāju bažas par lata kā drošākas valūtas zaudēšanu skaidro ar to, ka gadu gaitā sabiedrība ir saņēmusi daudz informācijas, kādiem jāizskatās īstiem latiem un kādas aizsardzības zīmes tajos ir iestrādātas. Savukārt par eiro šādas informācijas Latvijas sabiedrībai nav bijis.

Gan Latvijas Bankas, gan Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes speciālisti solīja, ka gada otrajā pusē ir notiks kampaņas, kuru laikā iedzīvotājus iepazīstinās ar eiro banknotēs un monētās iestrādāto aizsardzību.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde