• Tweet

Katra koalīcijas partija velk valsts budžetu uz savu pusi, intervijā “Neatkarīgajai” atzina Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs un Sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa valdes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis.

Runājot par 2020. gada valsts budžetu, Dombrovskis norādīja, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam patīk vilkt paralēles ar Ziemeļeiropas valstīm. “Valdības vadītājs paziņoja, ka tikai nodokļu ieņēmumos būs pieaugums par 540 miljoniem eiro. No visādiem citiem avotiem, no Latvijas valsts mežiem, parādu apkalpošanas u.c. valdība vēl ir salasījusi vairāk nekā 200 miljonus. Kopējais pieaugums ir aptuveni 700 miljoni. Pie kopējā budžeta lieluma – 10 miljardi eiro – tas nozīmē plus septiņus procentus. Salīdzināsim, kā tas ir Ziemeļeiropas valstīs. Ja mēs ņemsim kā piemēru Somiju, viņiem tik liels ieņēmumu pieaugums valsts budžetā nebūs. Somijā ienākumu pieaugums procentuāli ir divreiz mazāks. Ziemeļeiropas valstīs, apspriežot budžetu parlamentos, nevar redzēt tādas ainas, kādas bija vērojamas 31. oktobrī Latvijas Saeimā budžeta apspriešanas gaitā. Ja ir tik milzīgs ienākumu pieaugums, tad kāpēc vajadzēja atteikties no brīvpusdienām jaunāko klašu skolēniem? Turklāt 2020. gada valsts budžets ir prettiesisks, pretlikumīgs, jo attiecībā uz mediķiem netiek pildīts likums. Tā ir mediķu uzmešana un vienlaikus absolūti klaja pašu pieņemto likumu nepildīšana,” pauda politiķis.

Viņš atgādināja, ka tieši šis Saeimas sastāvs šo likumu vienbalsīgi pieņēma. “Ja viņiem kaut kāda situācija ir mainījusies, lai gan es nezinu, kas mazāk nekā viena gada laikā tik radikāli varēja mainīties, tad viņiem vajadzēja vai nu likumu pildīt, vai arī likumu atcelt. Tas, protams, būtu visai interesants signāls sabiedrībai – no rīta likumu pieņemam, bet vakarā to jau atceļam,” turpināja Dombrovskis.

“Ja mēs runājam par budžetu, tad ikviens valsts budžeta projekts parāda valdības redzējumu par valsts attīstības virzieniem. Ne tikai par valsts attīstību uz nākamo gadu, bet arī par virzību vairāku gadu garumā. To var saprotami salīdzināt ar zemnieku saimniecību. Kad zemnieku saimniecībā ir novākta kartupeļu raža, tad pirmais jautājums ir izplānot, cik lielas ražas daudzums ir jāatstāj apēšanai līdz jaunajai ražai, cik daudz var pārdot, bet cik jāatliek sēklai nākamajam gadam utt. Raža tiek sadalīta patēriņa un attīstības daļā. Tas pats ir ar valsts budžetu. Budžeta izdevumus var sadalīt izdevumos patēriņam un attīstībai. Izdevumi attīstībai 2020. gada budžetā un nākamajiem gadiem nav iezīmēti. Tālāk. Attiecībā uz patēriņu ir nepieciešams noteikt skaidras prioritātes, kuri izdevumi un kāpēc ir svarīgāki nekā citi. Svarīgi, lai šim sadalījumam piekristu Latvijas iedzīvotāji. Ja visam un visiem naudas nepietiks, tad ir jāpanāk kopēja izpratne par svarīgākajām prioritātēm. Savukārt valdības publiskie paziņojumi ir haotiski un nekonsekventi. Mediķu atalgojums ir mazāks par plānoto. Tātad ir jāsecina, ka lēmums par mediķu atalgojuma palielināšanu, kas tika pieņemts pagājušā gada nogalē, nebija rūpīgi pārdomāts un izsvērts lēmums. Tajā pašā laikā skolotājiem atalgojuma palielinājums ir ieplānots, bet ne uz visu gadu. Budžetā nav naudas algu palielinājumam četriem mēnešiem. Turklāt Izglītības ministrijas parlamentārā sekretāre no Saeimas tribīnes apgalvo, ka nauda ir. Vai tā nav atklāta melošana? Tāpat ir nesaprotami, kāpēc bija jāpārtrauc finansēt brīvpusdienas skolēniem, kāpēc bija jāsamazina bezdarbnieku pabalsti? Uz kādu analīzi šie lēmumi ir balstīti? Varbūt vispirms ir fundamentāli jāmaina bezdarbnieku pārkvalifikācijas sistēma, ja tā pie mums nestrādā? Vai tiešām tas ir vienīgais veids, kā bezdarbniekus motivēt atgriezties darba tirgū? No tā izriet secinājumi, ka valdība nekontrolē situāciju, bet haotiski reaģē uz kaut kādiem notikumiem,” pauda Dombrovskis.

Pēc viņa sacītā, vislabākais šīs valdības raksturojums ir atrodams izcilā krievu fabulista Ivana Krilova [1769- 1844], kurš cita starpā bija rīdzinieks, jo no 1801. līdz 1803. gadam bija Rīgas ģenerālgubernatora Sergeja Goļicina kancelejas vadītājs, fabulā par to, kā gulbis, vēzis un līdaka mēģināja izkustināt vezumu.

“Taču Krilova fabulā bija trīs dzīvnieki, bet koalīcijā ir pieci dalībnieki. Krilova fabulā katrs no dzīvniekiem velk vezumu uz savu pusi, un tas nekust ne no vietas. Tas pats ir Latvijas valdībā. Katra partija velk budžetu uz savu pusi, bet premjers intervijās TV saka, ka viņa idejām valdībā atbalsta nav. Tad ir jājautā, kāds viņš ir premjers. Viņš nevada šīs valdības politiku. Viņš tikai pilda formālu sēžu vadītāja lomu Ministru kabinetā. Šodienas Latviju var attēlot kā Krilova fabulas vezumu, kuru mēģina izkustināt pieci dzīvnieki, kas velk valsts budžetu uz dažādām pusēm. Es atturēšos salīdzināt, kurai partijai kura dzīvnieka nosaukums būtu piemērotākais,” piebilda Dombrovskis.

Foto: Saeimas kanceleja