• Tweet

Šodien un rīt Eiropas Savienības dalībvalstu līderi Briselē tiekas sanāksmē, kuras priekšplānā izvirzīta skaudra atziņa – ilgstoša taupība ir Eiropu novedusi pie milzīga bezdarba un ekonomiskās recesijas.

Lielvalstīm gan ir atšķirīgi viedokļi par tālāko rīcību, un šajā kontekstā jaunu skanējumu iegūst jautājums arī par Latvijas dalību eirozonā un Valdi Dombrovski kā potenciālo kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam.

Eiropas Savienības valstu vadītājiem šonedēļ būtu jāspēj panākt vienprātība par ekonomikas izaugsmes veicināšanu un efektīviem instrumentiem jaunu darba vietu radīšanai. Vācija joprojām uzstāj, ka nākotnes labklājības vārdā ir jāturpina piesardzīga saimniekošana, tikmēr Francija uzskata, ka svarīgākā ir izaugsmes veicināšana. Uz šādu – diametrāli pretēju – Eiropas lielvalstu viedokļu fona nozīmīgāku skanējumu iegūst jautājums arī par Latvijas dalību eirozonā un Valdi Dombrovski kā potenciālo kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam. Lai gan Latvija ES valstu saimē ir nesalīdzināmi maznozīmīgāks spēlētājs nekā tādas lielvaras kā Anglija, Vācija vai Polija, tomēr mūsu valsts rīcība krīzes pārvarēšanai ir kļuvusi par hrestomātisku simbolu. Kamēr Lielbritānija, Itālija, Francija u.c. valstis vēlas atraisīt taupības laika jostas, tikmēr Vācija joprojām iestājas par pieticīgu saimniekošanu, un Latvijas piemērs kalpo kā spilgta ilustrācija, ka visas grūtības ir pārvaramas. Politiskajās aizkulisēs spriež: Latvijas spēja vairākus gadus bez kurnēšanas īstenot drakoniskos taupības pasākumus valsti padara par gandrīz vienīgo, kuru var piesaukt kā piemēru citiem. Tieši šā iemesla dēļ ES taupītāju flangs labprāt redzēs Latviju eirozonā, kā arī varētu apsvērt jautājumu par V. Dombrovska kandidatūru augstajam amatam.

Politiskajā apritē pašlaik neoficiāli cirkulē vairāku kandidātu vārdi uz nākamā Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Europolitics norāda, ka nākamajam EK vadītājam jābūt tādai personībai, kura spēs stāties pretim eiroskeptiķiem. Tāpat Eiropas Padomei līdz šim ir bijis nerakstīts likums, ka komisijas prezidentam iepriekš jābūt bijušam premjerministram savā valstī.

Viens no kandidātiem, kura vārds izskan kuluāros, ir pašreizējais EP prezidents Martins Šulcs. Kā potenciālie kandidāti tiek pieminēti arī ES tieslietu komisāre, Luksemburgas politiķe Viviāna Redinga, Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads un bijušais Dānijas premjers Anderss Fogs Rasmusens, ES iekšējā tirgus komisārs francūzis Mišels Barnjē, kā arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Latvijas Ministru prezidents V. Dombrovskis.

Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteja šonedēļ balsojumā ir atbalstījusi Latvijas pievienošanos eirozonai. 5. jūnijā pozitīvu atzinumu sniedza arī Eiropas Komisija, savukārt no 1. jūlija līdz 4. jūlijam Strasbūrā EP plenārsesijā tiks apstiprināta noslēdzošā rezolūcija par eiro ieviešanu Latvijā. Galīgo lēmumu par zaļo gaismu Latvijas dalībai eirozonā sniegs Eiropas Savienības finanšu ministri 9. jūlijā.

***

EIROZONAS VALSTIS

• 2014. gada 1. janvārī Latvija plāno kļūt par 18. eirozonas dalībvalsti

• 2002. gadā pievienojās Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija

• 2007. gadā – Slovēnija

• 2008. gadā – Kipra un Malta

• 2009. gadā – Slovākija

• 2011. gadā – Igaunija

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte