• Tweet

Dobeles un Tukuma pusē iecerēts vērienīgākais vēja parks, kāds Latvijā jebkad bijis. Tā īpašnieki ir zviedru attīstītāji, kuri patlaban gaida atzinumu no Vides pārraudzības biroja, vai ap 50 plānotās gigantiskās turbīnas neietekmēs negatīvi Latvijas dabu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kompānija jau saslēgusi nomas līgumus ar zemju īpašniekiem vietās, kur iecerēts uzstādīt vērienīgās iekārtas. “Nekā personīga” izdevies uzzināt, kādu ieguvumu sola attīstītājs un kādi ir līgumu nosacījumi.

Zviedru kompānijas meitas uzņēmums “Eolus” vēja parku iecerējis Zemgales līdzenumos. Ar 240 metru augstajām turbīnām, kas trīskārt pārsniedz Grobiņā redzētās, tiek solīts ražot 200 MW. Tie ir 10% no visa Latvijas elektroenerģijas gada patēriņa. Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, un par saviem vēja parkiem domā arī elektromilzis “Latvenergo”. Dobeles projekts būtu nopietns konkurents Rīgas TEC 1 un Tec 2, kuros izmantotā no Krievijas importētā gāze nav atjaunojamais resurss un rada CO2 izmešus.

“Viņš (“Eolus”) būtu viens no tirgus dalībniekiem “Nordpool” biržā. Mēs visu realizējam biržā. Tādu 100 līdz 200 MW parādīšanās Latvijā tāpat ietekmētu kā vēja parka parādīšanās Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā. Ja tas darbojas uz tirgus principiem, jebkura jauna dalībnieka ienākšana ir pozitīvi vērtējama no konkurences viedokļa,” raidījuma skaidro AS “Latvenergo” Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis.

Vaicāts, vai tas automātiski nozīmēs, ka gala cena iedzīvotājiem būs lētāka, Balodis norāda: “Tas būs atkarīgs no tā, kāda būs tirgus cena. Tad, kad tas strādās, un vai tas būs konkurētspējīgs vai ne.”

Atšķirībā no citiem vēja parku attīstītājiem Latvijā, “Eolus” uz valsts atbalstu nepretendē. Jaunas atļaujas OIK saņemšanai tuvākajos gados Ekonomikas ministrija neplāno izsniegt.

Zviedru kompānija Latvijai sola 250 miljonu eiro lielas investīcijas, uzlabotu infrastruktūru Dobeles un Tukuma novadā. Līdzīgi kā citos šādos biznesos, tikšot veidots arī sabiedriskais fonds, kurā daļu peļņas novirzīšot vietējai sabiedrībai. “Eolus” pārstāvis arī neslēpj, tiklīdz vēja parks saņems zaļo gaismu, kompānija turbīnas izvietos un biznesu pārdos.

“Ja mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi, tad visi vēja parki, ko mēs esam attīstījuši citās valstīs, parasti nonāk vai nu pensiju fondu īpašumā vai apdrošināšanas sabiedrību īpašumā, kuriem naudas pietiek un kuri vēlas saglabāt naudas vērtību,” norāda SIA “Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš.

Vaicāts, vai plāns ir uzbūvēt un pārdot, Galviņš saka: “Jā! Tāds ir mūsu pamatbizness.”

Latvijas likumi vēja elektrostacijas ļauj būvēt pavisam nedaudz vietās. Ja Tukuma novadā sabiedriskajās apspriešanās lieli iebildumi no vietējiem netika celti, tad Dobeles pusē savākti jau 10 000 parakstu pret vēja parka ieceri. Vietējie uzskata, ka lielie rotori radīs kaitējumu veselībai, veicinās putnu un sikspārņu masveida bojāeju, zemes vērtības kritīsies un iespējama cilvēku aizplūšana.

“Es jau to dzirdu ne tikai no saviem iedzīvotājiem, bet arī no Dobeles iedzīvotājiem, – kā būs? Varbūt jau jāsāk meklēt sev kaut kur citur dzīves vieta. Mani tiešām uztrauc tas, – ja šeit tiks uzbūvēts vēja parks, pēc gadiem šeit nebūs, kas dzīvo,” raidījuma atzīst Dobeles pagasta pārvaldes vadītāja Dace Škorņika.

Pret ieceri būvēt vēja parku iebilst arī apkārtnē lielākie darba devēji, kuri uztraucas par darba roku trūkumu. Uzņēmuma “Baltic candles” īpašnieks pēc tautības ir dānis. Dānijā vēja parku bizness ir plaši izplatīts. “Tā ir politiska izšķiršanās – būt vai nebūt tādam biznesam Latvijā,” saka dāņu uzņēmējs.

“Latvijai ir kas īpašs un tā ir daba! Jūs paši nenovērtējat, cik skaista tā ir.Ja šeit šajā mežā parādīsies 50 vēja turbīnas, tā būs katastrofa ainavai!Visiem vietējiem tās būs nepārtraukti acu priekšā, un es zinu no Dānijas pieredzes, neviens taču negrib dzīvot turbīnu tuvumā. Kurš gan gribētu pirkt māju blakus vēja parkam?” retoriski vaicā SIA “Baltic candles Ltd” valdes loceklis Jens Torups.

AS “Ziedi JP” padomes priekšsēdētājs Juris Pilveris norāda: “Ja uzbūvēs tik tuvu, mēs baidāmies, ka būs iedarbība uz lopiem un cilvēkiem, jo tas nav izslēgts, tas nav pārbaudīts. Un vajadzēs to visu likvidēt. Līdz ar to valstī nebūs vairs darbavietas, mēs nodrošinām 100 darbiniekus .Pusotru miljonu samaksājam nodokļos.”

“Attiecībā uz cilvēka veselību ir vairākas bažas, saistībā ar vēja stacijām Lielākais pētījuma lauks ir trokšņi. Cilvēki atzīmē konkrētu simptomātiku – kā galvas sāpes vai uzvedības izmaiņas, kaut kādas depresīvākas pazīmes, reiboņi, slikta dūša. Bet cilvēki tos atzīmē arī neesot tiešā tuvumā elektrostacijām, tā saucamais “nocebo efekts”. Kad cilvēki nav pakļauti iedarbībai, bet vēja turbīnas ir viņu tuvumā un uzskata, ka vienalga viņus ietekmē negatīvi. Tā kā viennozīmīgi tas nav,” pauž RSU Darba drošības un vides veselības institūta pētniece Svetlana Lakiša.

Tomēr ne visi baidās no līdz galam neizpētītās vēja ģeneratoru negatīvās ietekmes. Ir privātpersonas un firmas, kas atļāvušas gigantiskās turbīnas izvietot uz savas zemes. Ar dažiem jau slēgti nomas līgumi un tie reģistrēti zemesgrāmatā.

“Nekā personīga”: Uz kādiem nosacījumiem tie ir slēgti?

“Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš: Tas ir komercnoslēpums, un to es nevarēšu jums atklāt. Un diezgan strikti atrunāts nomas līgumos.

“Nekā personīga”: Bet ir cilvēki, kuri dalās informācijā un saka, ka jūs viņiem esat teicis, ka viņi ir vinnējuši loterijā.

“Eolus” valdes loceklis Gatis Galviņš: Zviedru kolēģi saka, ka viņi ir aprēķinājuši, ka zemes iznomāšana vēja ģeneratoram ir visizdevīgākais no finanšu viedokļa lauksaimniecības zemēm.

“Nekā personīga” rīcībā ir viens šāds nomas līgums. Tas paredz, ka iznomātājs saņem gadā ne mazāk kā 7 000 eiro jeb 3,25% no saražotās elektroenerģijas pārdošanas cenas. Vēja parka īpašnieks samaksā arī vienreizēju kompensāciju – 3 000 par zemi. Interesanti, ka sākot ar 2019.gadu līgumā paredzētas pirmpirmkuma tiesības, lai gan likums neļauj lauksaimniecības zemi iegādāties nevienam citam mērķim kā vien lauksaimniecībai.

Nesen 80 hektārus, uz kuriem Dobeles novadā paredzēts novietot veselas četras vēja turbīnas, iegādājusies SIA “Īves grupa”. Tās īpašniecei Inesei Kunigai pieder arī zemnieku saimniecība “Rudzīši”, kur vēl 2007.gadā oficiāli saimniekoja satiksmes ministra Ulda Auguļa tēvs Māris. Pēc neoficiālām ziņām Māris Augulis palīdzējis kārtot īpašuma “Anuži” Dobeles novadā pirkšanas darījumu.

“Nekā personīga”: Kādam mērķim “Īves grupa” to iegādājās?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Kādēļ man jāatbild uz šādiem jautājumiem? Protams, ka lauksaimnieciskai ražošanai, mēs esam zemnieki.

“Nekā personīga”: Jautājums, vai Jūs zinājāt, ka uz šīm zemēm plānota vējastacijas?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Jā. Tas bija redzams zemesgrāmatā.

“Nekā personīga”: Tas bija papildus bonuss?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Nē, mūs interesē tikai lauksaimnieciskā ražošana.

“Nekā personīga”: Tad jūs to nomas līgumu lauzīsiet?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Mums nav bijusi diskusija, lauzīsim vai ne.

“Nekā personīga”: Jūs teiktu, kāds ir izdomājis Māra Auguļa klātbūtni šajā darījumā?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Pie darījuma viņam nav itin nekādas…Nu, es nezinu, ja kāds kaut ko ir redzējis, tad es katrā ziņā neesmu tur bijusi klāt.

“Nekā personīga”: Bet Māri Auguli Jūs zināt?

“Īves grupa” valdes locekle Inese Kuniga: Es atvainojos, es netaisos…Uz redzēšanos.

Patlaban iecerētā vēja parka attīstītāji gaida Vides pārraudzības biroja atzinumu. Ja tas būs pozitīvs, būvniecībai atļauja būs jādod Tukuma novada un Dobeles novada pašvaldībām.

“Runājot tīri preventīvi, patlaban novads neredz ekonomiskus ieguvums, drīzāk tie ir ekonomiski zaudējumi. Novads praktiski neiegūst neko, jo elektroenerģija ir brīvs tirgus, infrastruktūras sakārtošana tur arī nekāda nenotiek, līdz ar to tiek izvietotas iekārtas, kas drīzāk rada apgrūtinājumu. Jo blakus esošie lauksaimniecības uzņēmumi no tā viennozīmīgi cietīs. Un arī ietekme uz veselību iespējams nav tik nebūtiska, jo šādas iekārtas Latvijā vēl nav izvietotas,” norāda Dobeles novada izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs.

Foto: Pixabay