• Tweet

Ministru kabineta 7. maija ārkārtas sēdē apstiprinātas izmaiņas dīkstāves pabalsta saņemšanas nosacījumos, pagarinot dīkstāves pabalsta izmaksas periodu līdz 30. jūnijam un paplašinot potenciālo pabalsta saņēmēju loku.

“Kaut pakāpeniski sāksim atgriezties ierastajā dzīves ritmā, uzņēmumi, kuru darbība apturēta vai būtiski samazināta līdz ar Covid-19 ierobežošanas pasākumu ieviešanu, savu ikdienas ritmu atgūs tikai ar laiku. Valdības šodien pieņemtais lēmums nozīmē, ka valsts vēl par diviem mēnešiem pagarina dīkstāves pabalsta izmaksas termiņu, lai uzņēmumi var noturēt darba spēku laikā, kad to darbība pakāpeniski atjaunojas. Tāpat esam raduši risinājumi, kā sniegt iespēju saņemt dīkstāves pabalstu arī tiem cilvēkiem, kas vienlaikus veic minimālu saimniecisko darbību, un kuri atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz ar grozījumiem MK noteikumos pagarināts periods līdz š.g. 30. jūnijam, kura ietvaros uzņēmēji varēs pieteikties un valsts izmaksās to darbiniekiem dīkstāves pabalstu. Vienlaikus precizēts laikposms, par kādu var pieteikties dīkstāves pabalstam – turpmāk dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tikai par kārtējo kalendāra mēnesi.

Tāpat noteikts, ka dīkstāves pabalstu turpmāk varēs piešķirt arī darbiniekam, kuri veic saimniecisko darbību un kuru ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 430 eiro mēnesī. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo MK noteikumu redakciju dīkstāves pabalstu nepiešķir darbiniekiem, kas veic saimniecisko darbību, piemēram, vienlaikus izīrē dzīvokli par salīdzinoši nelielu summu, no kuras persona maksā valstij iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet ar šiem ienākumiem ir absolūti nepietiekoši pamatvajadzību nodrošināšanai. Tāpēc nepieciešams atbalstīt darbiniekus, kuriem ienākumi no saimnieciskās darbības veikšanas ir zemi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, MK noteikumos atrunāts, ka darba devējs ir tiesīgs divu nedēļu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā dīkstāves pabalsta iesniegumu par šādiem darbiniekiem arī par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 30. aprīlim.

Tāpat MK noteikumos atrunāta pabalsta aprēķināšanas kārtība personām, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos personai nav bijusi bruto darba samaksa par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, dīkstāves pabalstu noteiks 100 % apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

MK noteikumos precizētas normas par piemaksas piešķiršanu par apgādībā esošu bērnu, nosakot, ka darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darbiniekam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

Vienlaikus regulējumā iekļauta norma, ka turpmāk darba devējam nekavējoties jāinformē Valsts ieņēmumu dienests par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Līdz šim darba devējam nebija noteikts šāds pienākums. Lai novērstu valsts budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksu, laikus reaģētu uz apstākļu maiņu un neveiktu dīkstāves pabalstu izmaksas par laikposmu, kurā krīzes skartā darba devēja darbiniekam tas nepienākas, MK noteikumos noteikts darba devēja pienākums nekavējoties (t.i., tiklīdz tas ir iespējams) informēt Valsts ieņēmumu dienestu par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, kā arī pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu par citiem apstākļiem, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Tāpat noteikts, ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartajam darba devējam labprātīgi jāatmaksā piešķirtais dīkstāves pabalsts vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumus.