• Tweet

Saeima ceturtdien, 8. martā, nolēma vērtēt Nacionālās apvienības (NA) piedāvātos grozījumus Darba likumā, kas paredz aizliegt darba devējiem konkrētu svešvalodu nepamatotu prasīšanu, ja vien darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.

Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, kas būs atbildīgā komisija Saeima, šī jautājuma izskatīšanā balsoja 48 deputāti, 21 iestājās “pret”, un trīs atturējās.

Likumprojekta mērķis ir novērst latviešu lingvistisko diskrimināciju darbā, kā arī veicināt latviešu palikšanu Latvijā un repatriāciju.

“Likuma grozījumu mērķis ir novērst stāvokli, kāds Latvijā iegājies kopš padomju okupācijas laika, kad darba devēji vietā un nevietā prasa mācēt krieviski un spiež savus darbiniekus izmantot krievu valodu saziņā kā sava veida starpnacionālās sazināšanās valodu. Tā tas bija LPSRS laikā, tā tas daudzviet ir arī šodien, un vienam otram gribētos, ka tā tas turpinātos bezgalīgi,” uzrunā parlamentam uzsvēra deputāts Edvīns Šnore (NA).

Viņš uzsvēra, ka darba sludinājumos vēl arvien redzam, ka krievu valodas zināšanas Latvijā prasa apkopējai, trauku mazgātajam, santehniķim, pavāram, metinātājam un tā tālāk. “Protams, ka ne jau ar ārvalstu investoriem ir paredzēts sazināties apkopējai. Krieviski prasa, lai darba ņēmējs sazinātos ar vietējiem, ar kolēģiem, kas latviski nav nedz raduši, nedz varbūt arī grib runāt. Tas, protams, ļoti negatīvi atsaucas uz latviešu valodas stāvokli Latvijā, un ir novedis pie situācijas, ka nav tāda dzīves joma, kurā Latvijas mazākumtautību pārstāvji pārsvarā lietotu latviešu valodu. Pētījumi rāda, ka uz ielas, veikalā, transportā, pie ārsta, skolā, kultūras pasākumos visur mazākumtautību pārstāvji pārsvarā izmanto krievu, nevis latviešu valodu. Un tas ir 25 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas,” norādīja deputāts.

Viņš norādīja, ka visnegatīvāk publiskās vides krieviskošana atsaucas uz tiem, kuri krieviski nerunā. “Daudzi jaunieši tāpēc nevar dabūt darbu Rīgā, un, neskatoties uz to, ka bieži ir labi speciālisti un ar labu izglītību, ir spiesti no Latvijas izceļot un meklēt darbu citur,” skaidroja Šnore.

Likuma grozījumi paredz, ka to, vai saziņa darbā notiek vai nenotiek ar Latvijas iedzīvotājiem, tā būs darba devēja, nevis darba ņēmēja atbildība. Pasi nevienam neprasīs. Ja konkrētais darbs specifiski saistīts ar ārzemniekiem, un līdz ar to arī īpašām valodu prasmēm, tad tas būs jāpamato un jānosaka darba līgumā. Visiem pārējiem specifiskas valodu prasmes pieprasīt būs liegts, tādējādi veicot darba pienākumus, cilvēki Latvijā brīvi varēs izmantot valsts valodu, nebaidoties, ka kaut ko pārkāpj vai kaut ko dara nepareizi.

NA uzskata, ka Saeimas pienākums ir nodrošināt, lai Latvijas tiesību normas aizsargātu latviešu darbiniekus, dodot iespējas pakāpeniski tikt pāri okupācijas laikos iedibinātajai latviešus pazemojošajai tradīcijai.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā Saeimas deputātiem tie būs jāapstiprina trīs lasījumos.

Foto: Pixabay