Dažādi viedokļi par referenduma likumību
Politiskās domstarpības par februārī gaidāmo referendumu un tā konstitucionālo tiesiskumu vēršas platumā. Gan ekspertiem, gan politiķiem ir diametrāli pretēji viedokļi par tautas nobalsošanas likumību, taču nacionālais flangs ir stingri apņēmies apstrīdēt referenduma ierosināšanu.
18. februārī Latvijā notiks referendums, kurā vēlētāji lems par izmaiņām Satversmē, arī divvalodības ieviešanu. Nacionālā apvienība (NA) ir nolēmusi vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu, lai referendumu par divvalodību atzītu par antikonstitucionālu. Labējais flangs uzsver, ka iecere krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu ir pretrunā ar Latvijas valsts iekārtas pamatprincipiem un Satversmes būtību. Tikmēr bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš vakar medijiem atgādināja: Satversmes 2. pants stingri nosaka, ka vara pieder tautai, tādēļ nacionāļu iniciatīva esot vien «politiskās spēlītes» un ST nebūtu jāpieņem šis iesniegums. Pretēju viedokli paudusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, pēc kuras domām, referenduma likumība ir ļoti apšaubāma. Politiķe norāda, ka referendumu nevar organizēt par visu, kas ienāk prātā, jo demokrātija nav visatļautība, un šo pašu domu sarunā ar Neatkarīgo akcentēja arī divi konstitucionālo tiesību eksperti, t.i., Valsts prezidenta likumdošanas padomnieks Edgars Pastars, kā arī tiesību zinātņu maģistrs Reinis Bērziņš.
E. Pastars uzsvēra: nav šaubu, ka tautai ir tiesības mainīt konstitūciju, taču modernajā jurisprudencē tiek izcelti atsevišķi, valstiskuma saglabāšanai būtiski jautājumi, kurus konceptuāli nevar nodot valsts iedzīvotāju izvērtēšanai. «Tas vēl ir diskutējams jautājums — vai arī valoda ir starp tām pamatvērtībām, par kurām lemšanu nevar nodot sabiedrībai —, taču tas ir arhaisms uzskatīt, ka tautai ir tiesības lemt par jebko,» pauda eksperts.
Tikmēr R. Bērziņš Neatkarīgajai akcentēja — Latvijas pamatlikums pieder pie tām konstitūcijām, kuras ir iespējams grozīt, taču tas izdarāms vienīgi stingrā procedūrā, lai pasargātu Satversmi no nepamatotām izmaiņām. Kā racionālus un būtiskus konstitūcijas grozīšanas iemeslus eksperts minēja gadījumu, kad Latvijas Republikas Satversme tika mainīta saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, uzsverot, ka šis precedents apliecina — izmaiņu veikšana Satversmē pati par sevi nav nekas nosodāms. «Tomēr lielākā daļa no pēdējos gados rosinātajiem grozījumiem Satversmē atstāj iespaidu, ka šis tiek uztverts kā universāls instruments, lai izmaiņu iniciatori vienkārši pievērstu sev uzmanību. Tieši tādēļ uzskatu, ka viens no veidiem, kā samazināt šādu grozījumu skaitu, būtu politiskajos procesos iesaistīto personu izpratnes veicināšana par to, ka Satversme nedrīkst kalpot kā instruments savstarpējām cīņām,» pauda R. Bērziņš.
Tāpat eksperts norādīja — lai arī katram Satversmes pantam ir milzīga juridiskā slodze, tomēr ir panti, kuri uzskatāmi par īpaši būtiskiem un ir šā dokumenta kodols. Piemēram, 1. pants Latviju definē kā neatkarīgu demokrātisku republiku, un vairākas valstis ir noteikušas, ka šī konstitucionālā ideja ir negrozāma. «Domāju, ka pēdējo mēnešu notikumi saistībā ar, manuprāt, absurdo referendumu, ir pierādījums tam, ka arī Latvijā nepieciešama izvērsta ekspertu diskusija, vai Satversmē atsevišķi panti būtu nosakāmi kā negrozāmi,» uzsvēra eksperts.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālākĀrlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...
Lasīt tālāk