• Tweet

Sekojot zīmēm dabā, tālākā ziema rādās būt gara, līdz Lieldienām, pastāstīja laika un dabas vērotājs Vilis Bukšs.

Savā blogā laika zīmju vērotājs raksta: “Šorīt satiku zemnieku no Vecumu pagasta un viņš saka: “Pareizticīgo Ziemassvētku (7. janvāris) priekšvakarā nokāvu trīs cūciņas un tavu brīnumu!… Visām trim liesa vienāda biezuma un vienlīdz gara…” Atceros, pirms sešiem gadiem (2010. gads) janvāra sākumā arī tikos ar vietējo zemnieku un togad kautas cūkas liesa vēstīja to pašu. Tajā ziemā sals sāka kost 2009. gada decembra vidū un neatlaida, ja neskaita īsus atlaideņus februāra beigās un marta sākumā, līdz pavasara Mārai (25. marts). Iespējams, ka šogad varētu būt līdzīgi.”

Par garu ziemu liecina arī mežacūku sparīga darbošanās decembra beigās, pirms sāka salt. Līdzīgi bija arī pirms garās 2010. gada ziemas, stāsta Bukšs. “Toreiz kādā Susāju pagasta lauku sētā pirms ziemas iestāšanās mežacūkas aizrakās līdz klētiņas pamatiem, kura vēlāk sabruka zem sniega smaguma… Mana vecmāmuļa teica: “Ja Ziemassvētkos kuilis zemi plēš kā arkls Jurģī, tad ziema būs auksta un gara”.”

Sekojot šīm zīmēm dabā, tālākā ziema rādās būt gara, līdz Lieldienām (27. marts). Dziļāka, vairāk sniega, ziemas otrajā pusē, pēc Sveču dienas (2. februāris). Sala periodi bez īpašiem sabiezinājumiem, bet gari. Atkušņi īslaicīgi. Nokrišņi pārsvarā sniegs, atlaideņos arī sasalstošs lietus.