• Tweet

Lietuvas veterināru fiksā ideja par Eiropas pasargāšanu no Āfrikas cūku mēra ar žogu uz austrumu robežas tiek atmesta kā praksē nerealizējama.

Tagad lietuvieši apsver iespējas krievu un baltkrievu mežacūkas baidīt prom ar smirdīgiem repelentiem. Taču arī tie ir efektīvi galvenokārt reklāmas bukletos, turpretim dzīvē cūkas, lai nokļūtu iecerētajā kartupeļu laukā vai ozolu birzī, pacieš gan elektriskā gana triecienus, gan smakas, kas pagatavotas no tīģera urīna.

Pagājušās nedēļas nogalē Viļņā pulcējās Eiropas Savienības valstu galvenie veterinārie inspektori. Viena no centrālajām sarunu tēmām bija preventīvie pasākumi, lai nepieļautu klasiskā un Āfrikas cūku mēra ievazāšanu. Slimības Eiropai tuvojas no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis Neatkarīgajai stāsta, ka pret žoga ieceri skeptiski izturas starptautiskās organizācijas un arī Eiropas Komisija – šāds līdzeklis neesot pietiekami efektīvs.

Turklāt Eiropas Komisijā tādu projektu būtu sarežģīti pārvaldīt, jo par dzīvnieku slimību apkarošanu atbild viens ģenerāldirektorāts, par robežas infrastruktūru cits. Lietuviešu kolēģi vēl apsverot repelentu lietošanu, taču M. Balodis ir pārliecināts: «Vienīgā alternatīva ir mežacūku skaita samazināšana. Tas ir vienīgais veids, kā ierobežot varbūtējo slimības izplatību.» Krievi un baltkrievi to jau dara – izšauj mežacūkas un sargā mājas cūkas. Piecu kilometru rādiusā ap lielajiem cūku audzēšanas kompleksiem mazajās saimniecībās rukšus turēt ir aizliegts.

Pateicoties skarbiem drošības pasākumiem, Baltkrievijā jauni Āfrikas mēra uzliesmojumi nav konstatēti. Savukārt Krievijā slimībai ir endēmisks raksturs – kopš 2007. gada kaimiņos konstatēti vairāk nekā 500 cūku sasirgšanas un bojāejas gadījumu. Latvijai tuvākais perēklis atrodas Tveras apgabalā, un slimība turpina tuvoties robežai. Līdz šim slimība pārvietojusies ar ātrumu 350 kilometru gadā. Viļņas sanāksmē kopā ar amata kolēģiem no Krievijas veterināro dienestu vadītāji secinājuši: «Cerības, ka Eiropas Savienību izdosies nosargāt, ir minimālas.»

Neatkarīgā jau vēstīja, ka tieši mežacūkas ir mēra labākās sabiedrotās, jo staigā, kur pašām labpatīk – un labpatīk tām tuvoties arī mājas cūku mītnēm. Tāpēc arī slimību apkarotājiem radās doma par pretcūku žoga būvēšanu, ko vides speciālisti gan uzreiz izbrāķēja. Parasts siets šiem dzīvniekiem nav šķērslis – izies cauri. Bet kapitāla būve būtu ļoti dārga, pilnīgi apturētu dzīvnieku migrāciju un atņemtu medniekiem viņu izpriecas. Savukārt tagad – ja mežacūku medībām pierobežā tiks noņemti ierobežojumi, mednieki varēs izšaudīties un izēsties pēc sirds patikas.

Valstu robežkontroles punktos ieviestie sanitārās drošības pasākumi joprojām ir spēkā. Notiek transporta riteņu un gājēju zoļu dezinfekcija, transporta kontrole. Aizliegts pārvest arī dzīvnieku izcelsmes produktus. Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edvīns Oļševskis gan secina, ka informācijas joprojām nav pietiekami. Ik nedēļu robežas šķērsotājiem tiek konfiscēti 400 līdz 450 kilogrami piena produktu un gaļas, jo cilvēki nav zinājuši, ka ēdamo pārvest ir aizliegts.

Drīzumā par cūku mēru apkarošanu tiks spriests arī Briselē. Latvija šo slimību ierobežošanas programmā paredzējusi ieguldīt piecus miljonus eiro. Eiropas Komisija no tās varētu atmaksāt vairāk nekā pusi. Nauda jau pašlaik tiek tērēta: dezinfekcijas pasākumiem uz robežas, dzīvnieku laboratoriskajiem izmeklējumiem, profilaktiskām vizītēm lauku saimniecībās, kā arī sabiedrības informēšanai.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne