• Tweet

Lai varētu efektīvāk monitorēt Latvijā pārraidītu televīzijas kanālu saturu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) monitoringa centram varētu piešķirt līdzekļus papildu desmit štata vietām.

Intervijā LTV raidījumā “Tieša runa” Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) atzina, ka, lai spētu izpildīt visas uzraugošās funkcijas, monitoringa centrā varētu izveidot vēl papildu desmit štata vietas ar atbilstošu aprīkojumu, piebilstot, ka tas būs valsts budžeta jautājums.

NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš norādīja, ka pašlaik monitoringa centrā strādā pieci cilvēki, savukārt, piemēram, Lietuvā līdzīgu funkciju veic 32 cilvēki, bet Ungārijā – 600, no kuriem vairāki specializējas tieši uz Krievijas TV kanāliem.

“Atgādināšu, ka patlaban padomei ir vairākas uzraudzības funkcijas, taču, lai jēgpilni un kvalitatīvi izpildītu turpmāko uzraudzību, NEPLP monitoringa centram nepieciešami vēl 10 cilvēki, kā arī finansējums, telpas un tehniskais nodrošinājums. Mēs visu laiku runājam par to, ka mums ir jācīnās efektīvi ar propagandas esamību, bet mums ir tikai pieci cilvēki,” uzsvēra Āboliņš.

Viņš norādīja, ka monitoringa centrā nākas ikdienu caurskatīt milzīgu TV satura apjomu. Turklāt, konstatējot naida runu, jāsavāc arī pierādījumu bāze par to, kas neesot tikai vienas dienas jautājums.

Vienlaikus Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (LZS) norādīja, ka finansējums NEPLP monitoringa centra kapacitātes palielināšanai būs pieejams tikai līdz ar nākamā gada budžeta plānošanu.

Kā zināms, Saeimā maijā pirmo reizi tika skatīti mediju uzrauga un atsevišķu deputātu priekšlikumi par Krievijas propagandas ierobežošanu, kā arī izveidota darba grupa likuma izmaiņām.

Parlamenta deputātu sākotnēji iesniegtajā likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL) ir nepieciešami, jo “Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes – naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts”.

Savukārt NEPLP grozījumu nepieciešamību pamato ar vēlmi stiprināt Latvijas informatīvo, kultūras un valodas vidi, kā arī veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību.

Foto: Shutterstock