• Tweet

Neraugoties uz pašvaldību plašajiem un pamatotajiem iebildumiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) turpina tālāk virzīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kurā līdzšinējo 119 pašvaldību vietā piedāvāts jaunais, precizētais, administratīvi teritoriālais iedalījums ar 39 pašvaldībām. Nesen atklājies, ka, iespējams, lai īstenotu šo novadu robežu grozīšanas plānu, ministrija varētu būt pārkāpusi likumu un pasūtījusi novadu reformai labvēlīgu pētījumu, kas apstiprinātu nepieciešamību mainīt robežas.

Aizdomās par iespējamiem likuma pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojs sācis pārbaudīt divus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šā gada sākumā veiktos iepirkumus, kuru kopējā summa pārsniedz 200 000 eiro.

Pētījumus VARAM vajadzībām veikusi Latvijas Universitāte un SIA “Karšu izdevniecība “Jāņa sēta””. Ekspertu pētījumi izmantoti ministrijas sagatavotā administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta pamatojumam.

Latvijas Universitātes pētījuma mērķis bijis modelēt Latvijas iedzīvotāju iekšējo migrāciju un administratīvo teritoriju ekonomisko aktivitāti, izmantojot jaunus datu avotus un to ieguves metodes, piemēram, kā mobilo tālruņu zvani un SMS datu ieraksti, dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) u.c. Tās piedāvātā pētījuma cena bez PVN – vairāk nekā 66 000 eiro. Savukārt “Karšu izdevniecības “Jāņa sēta”” pētījums iepazīstināja ar mūsdienīgu telpiskās plānošanas platformu – Latvijas ATR karti, ko tā ir apņēmusies pilnvērtīgi izstrādāt līdz 2020. gada pavasarim. Tās piedāvātā cena bez PVN – vairāk nekā 115 000 eiro.

VARAM pieejamie pētījumi ikvienam dod iespēju izprast administratīvi teritoriālās reformas pamatojumu, taču piesardzīgu dara fakts, ka ministrija par pētījuma veikšanu neizsludināja konkursu, ko skaidro ar it kā īpašu steidzamību. Bet vai nevarētu būt tā, ka ministrijai jau iepriekš ir bijusi pārliecība, ka tieši šo pētnieku darbu izdosies vislabāk pieskaņot ministrijas viedoklim?

Pētījumi rāda, ka, nemainot neko, liela daļa Latvijas pašvaldību arī turpmāk būs spiesta iztikt ar esošo funkciju uzturēšanu, neradot jaunas iespējas. Kas gan ir pretrunā ar pašvaldību viedokli – reģionu pārstāvji pārmet, ka reforma pagaidām paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katru jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un ietekme, ko radīs projekts.

“Es stingri turēšos pie pozīcijas, ka ministrija virzīs tikai datos balstītus lēmumus, ņemot vērā mūsu iedzīvotāju paradumus, kustību un profesionāļu aprēķinātas prognozes nākotnei. Šie dati mums dod redzējumu, kā un ko valstī tālredzīgi un saprātīgi uzlabot. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies laba administratīvi teritoriālā reforma, kas dos pozitīvu impulsu pārmaiņu procesiem citās valsts un pašvaldību sfērās un iedzīvotāju labklājības celšanai,” tā novadu reformai brīnumaini labvēlīgos pētījuma rezultātus komentējis Pūce.

Tajā pašā laikā pašvaldības apšauba pētījumos iekļauto datu patiesumu un tiem izlietoto finanšu līdzekļu samērīgumu un atbilstību racionālas finanšu līdzekļu efektivitātes kritērijiem. Turklāt, lai arī likums paredz noteiktu iepirkuma procedūru, šajā gadījumā tā nav tikusi ievērota. Piegādātājiem pieteikumi bija jāiesniedz nepilnu divu dienu laikā. Turklāt gan “Jāņa sēta”, gan Latvijas Universitāte bija vienīgās uzaicinātas veikt pētījumu – kā šo faktu mēģina skaidrot pati ministrija, izvēlētajiem sarunu pretendentiem it kā esot bijušas iestrādes, lai uzdevumu izpildītu laikā.

Tāpat jāņem vērā, ka pakalpojumiem iepirkuma procedūra bija jāveic, ja to cena pārsniedz 42 000 bez PVN. Šajā gadījumā abiem ministrijas pasūtītajiem pētījumiem tā krietni pārsniegta, un vai tas un ātrā līguma noslēgšanas procedūra netieši nevarētu norādīt, ka pētījumi varētu būt kā īpaši ietekmēti, lai atspoguļotu VARAM nepieciešamo viedokli? Tas izskaidrotu ministrijas agresīvo retoriku komunikācijā ar novadu reformas oponentiem un pašvaldību gandrīz vienprātīgo sašutumu par novadu reformas karti.

Par to, ka ministrija nav rīkojusi atklātu konkursu pētījumu veikšanai, Iepirkumu uzraudzības birojs saņēmis vairākus iesniegumus. Pēc šo iesniegumu saņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojs sācis pārbaudi. Pārbaužu rezultāti varētu būt gaidāmi nākamā gada sākumā.

Bet vai jau tagad nevaram saskatīt aizdomu ēnu pār ministriju, kura varētu būt nolīgusi tieši konkrētos ekspertus, lai tie novadu apvienošanas nepieciešamību pamatotu jebkurā gadījumā?

Foto: F64