• Tweet

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

“Kopš pagājušā gada decembra, kad komisija uzsāka darbu pie likumprojekta otrā lasījuma, iesaistītās puses ir paveikušas lielu darbu, meklējot un piedāvājot iespējamos risinājuma variantus, lai iedzīvotājiem būtu iespēja mantot otrā līmeņa pensijas uzkrājumu. Darba vēl ir daudz, jo jāsagatavo precīzas regulējuma redakcijas, jāvienojas par jaunās kārtības spēkā stāšanos, kā arī jālemj par iespējamajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma un valsts pensiju likuma izmaiņām,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns un atzīmē, ka deputāti tādējādi atbalstījuši arī kolektīvo iesniegumu par mantojamu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu.

Komisijas atbalstu guvušais piedāvājums paredz iespēju fondēto pensiju shēmas dalībniekam darbspējīgā vecumā izvēlēties, vai uzkrāto kapitālu viņa nāves gadījumā atstāt mantojumā, pieskaitīt viņa norādīto labuma guvēju pensiju kapitālam vai arī ieskaitīt speciālajā budžetā un ņemt vērā apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanā.

Atbalstu iniciatīvai par fondētās pensijas uzkrājuma mantošanu paudusi Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, Latvijas Komercbanku asociācija, Latvijas Banka un Latvijas Darba devēju konfederācija.

Īstenojot iniciatīvu, cilvēks pats varēs izvēlēties, kas notiek ar viņa otrajā līmenī uzkrāto pensijas naudu, viņam aizejot mūžībā, norādījusi Labklājības ministrija (LM), atzīmējot, ka tādējādi varētu mazināties ēnu ekonomika, jo iespēja lemt par savu pensijas uzkrājumu būs kā papildu motivācija iedzīvotājiem ar obligātajām iemaksām vairāk līdzekļu novirzīt savai nākotnes pensijai.

Izvēli fondēto pensiju shēmas dalībnieks varētu izdarīt līdzīgi tam, kā izvēloties līdzekļu pārvaldītāju. Uzkrātā pensijas kapitāla mantošanas gadījumā mantojuma izmaksa notiktu Civillikumā noteiktajā kārtībā, no tā ieturot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt, ja persona izvēli nebūs izdarījusi, pensijas kapitālu ieskaitīs speciālajā budžetā, un tas saskaņā ar pensiju likumu tiks ņemts vērā apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanā un izmaksāšanā, paredz komisijā atbalstītā iniciatīva.

LM norādījusi, ka viens no vēl risināmajiem jautājumiem ir rīcība gadījumos, kad mantojuma tiesības vai tā sadale tiek apstrīdēta, bet mantojums jau ir izmaksāts. Tāpat LM rosina ņemt vērā to, kā iespēja mantot fondētās pensijas uzkrājumu varētu ietekmēt šodienas pensionāru situāciju, kā arī obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmu kopumā.

Komisija par Valsts fondēto pensiju likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā plāno lemt jūnija vidū, informē komisijas priekšsēdētājs J.Vucāns.

Foto: Shutterstock