Budžeta komisija atbalsta lielāku akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem
No nākamā gada vidus bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem plānots palielināt akcīzes nodokļa likmi. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 15.maijā, otrajam lasījumam atbalstītais priekšlikums grozījumiem akcīzes nodokļa likumā.
Atbalstītais priekšlikums paredz, ka dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 litriem likme ir 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 litriem – 10 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 litriem – 30 eiro.
Patlaban akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir 7,40 eiro par 100 litriem dzēriena.
Priekšlikums rosināts, lai iedzīvotāji samazinātu bezalkoholisko dzērienu ar lielu cukura daudzumu ikdienas patēriņu, jo tieši neveselīgs uzturs ar augstu cukura, arī sāls un piesātināto tauku daudzumu ir viens no hronisko neinfekcijas slimību riska faktoriem.
Pasaules Veselības organizācija rekomendācijās norādījusi, ka labākā prakse ir ieviest diferencētu akcīzes nodokli atkarībā no produktu uzturvērtības. Tas sniegšot iespēju patērētājam izvēlēties veselīgākus produktus, savukārt uzņēmumus mudinātu ražot produktus ar mazāku, piemēram, cukura, daudzumu, šodien deputātus informēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šnucins deputātiem norādīja, ka, atbalstot ierosinājumu, nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem būs lielāka nekā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, alum, un tas neesot korekti. Jebkuras izmaiņas nodokļu likmēs FM rosina skatīt kontekstā ar kopējo nodokļu politiku.
Lai akcīzes nodokļa likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimā jāpieņem otrajā un trešajā lasījumā.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk
