• Tweet

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju un ZZS Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani par to, vai vēl šajā Saeimas sasaukumā ir iespējamas izmaiņas Latvijas politiskajā ainavā.

– Jūs esat viens no pieredzējušākajiem politiķiem pašreizējā Saeimā. Pērnvasar politiķi gatavojās ārkārtas Saeimas vēlēšanām, nākamgad būs pašvaldību vēlēšanas. Vai šovasar politiķiem būs mierīgāka vasara un kaut kādi satricinājumi nav gaidāmi?

 – Šobrīd politiķi var drusku mierīgāk elpot, jo nav tas milzīgais spiediens no Starptautiskā Valūtas fonda. Jā, priekšā stāv fiskālās disciplīnas likums, tomēr vairs nav tas milzīgais slogs kaut ko budžetā mazināt. Tagad ir cita problēma. Ir pozitīvās ziņas sabiedrībai, ka uzlabojas ekonomiskais stāvoklis, palielinās nodokļu ienākumi, bet tajā pašā laikā lidostas ir pilnas ar aizbraukt gribētājiem. Tikko biju ārzemēs, valstī, kura nav latviešu tradicionālā izbraukšanas zeme, un pats sastapos ar to, ka uz ielas nāk klāt latviešu cilvēki. Runājamies: cik ilgi jau šeit esi? Jau divus gadus. Cits pienāk – divi mēneši. Kā iet? Labi. Es neprasu, ko viņš tur dara, bet viņš nāk ar tādu labestību, grib vienkārši svešumā aprunāties ar tautieti. Tad tu uzdod sev jautājumu – kā tas iet kopā? It kā ir labas ziņas par ekonomikas atveseļošanos, bet tajā pašā laikā cilvēki savos maciņos to nejūt un izbraukšana turpinās. Tajā pašā laikā runā par pensijas vecuma straujāku palielināšanu. Tie ir tie signāli, kas var radīt satricinājumus.

 – Latvijas politikā jau rūpes par cilvēku labklājību reti kad nosaka politiskos procesus. Valdības stabilitāti vairāk nosaka politiskās intrigas, sponsoru vēlmes un aizkulišu darījumi. Repšes un Vienotības sponsoru nodibinātā biedrība Latvijas attīstībai liek domāt, ka lielas apmierinātības ar pašreizējo situāciju nav.

 – Tas ir plašāks signāls kopumā. Vai uzņēmējdarbības vide ir apmierināta ar to, kas valstī pašreiz notiek? Tie, kas stāv aiz Repšes biedrības, ir tie redzamākie pārstāvji. Bet ir jau daudzi citi. Viņi grib attīstīties, viņi ir uzsākuši savu biznesu, tai pašā biodegvielas ražošanā, ieguldījuši resursus, un viņiem pasaka – stop, tagad tavs ceļš apraujas pusceļā. Tā tas notiek vairākās jomās. Šie cilvēki saprot, ka politiskie spēki, kuriem viņi uzticējušies, nevēlas šos jautājumus risināt. Nav runa par kādas konkrētas sfēras lobēšanu, bet gan par biznesa prognozējamību. Šie cilvēki saprot, ka situāciju viņi var uzlabot, vienīgi nomainot esošo politisko virsbūvi. Tas ir, valdību. Ja viņiem ir atbilstoši deputāti un viņi to gribēs, tad šī valdība kritīs.

 – Varbūt kļūdos, bet nevaru atcerēties, kad vēl būtu bijušas tik šauras manevra iespējas. Saskaņas centrs šajā sasaukumā pēc referenduma ir ierakstīts nepieskaramo kastai, zatleriešu vienīgā politiskā kārts ir cīņā pret ZZS un Lembergu, un viņi nekādā citā koalīcijā neies. Savukārt Vienotība šajā koalīcijā jūtas ļoti komfortabli. Tad kādi vēl manevri paliek?

 – Ko mēs šobrīd redzam? Monolīts spēks ir ZZS, kas sēž opozīcijā, Vienotība, kas visu, ko gribējusi, ir daudzmaz dabūjusi, un arī SC droši vien paliks turpat opozīcijā. Paliek zatlerieši, Olšteina sešnieks un Nacionālā apvienība. Kopā 36 deputāti. Ja Nacionālā apvienība samierinās ar to lomu, kas tai ir, un ik pa brīdim kaut ko pasprēgā, saprotot, ka vairāk nekā divus esošos ministrus viņi nedabūs, tad paliek jautājums par šiem diviem atlikušajiem spēlētājiem – olšteiniešiem un zatleriešiem. Ja šie cilvēki reāli domā par savu politisko nākotni, tad pašreizējais stāvoklis viņiem nākotnē nedod nekādas izredzes. Seši deputāti ir vienkārši pārbēdzēji, atkritēji, šķeltnieki, sauksim viņus, kā gribam. Ja viņi paši kaut ko izveido, tad viņi ar to arī var startēt, bet kas viņus pēc šiem gājieniem gribēs ņemt? Es neredzu, kas, startējot nākamajās vēlēšanās, viņus gribētu ņemt sev klāt. Zatlera partija tagad maina to savu brendu. Zatlera cilvēkiem būs jāizdara sava izvēle – vai nu viņi paliek tādā veidolā, kādā ir, vai arī būs jāizšķiras, ko darīt tālāk. Izšķirošais brīdis pienāks, kad viņiem būs jāsāk analizēt, kādi tad ir jaunās reformu partijas, kurai vairs nav piekabināts Zatlera vārds, reitingi. Tad arī parādīsies manevri.

 – Vai līdz nākamgad paredzētajām pašvaldību vēlēšanām ir iespējamas kādas izmaiņas politiskajā ainavā?

 – To galvenokārt noteiks ārējais faktors, par kuru vēl neesam runājuši. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī, kurā stundā kāds amats tiks piedāvāts premjeram Valdim Dombrovskim ES finanšu struktūrās. Par to, ka viņam kaut kāds amats tur tiks piedāvāts, es nešaubos. Dombrovskis ar līdzšinējo darbu to ir pelnījis, un viņš tam tiek gatavots. Dombrovskis ir salīdzinoši jauns, un viņš tā nevar apstāties savā karjeras izaugsmē. Par to, ka viņš turpinās darbu Briselē, Frankfurtē vai kur citur, šaubu nav. Jautājums vienīgi, vai tas notiks pavisam drīz vai vēlāk. Jāsaprot, ka tādi piedāvājumi netiek rezervēti un tos desmit reizes nepiedāvā. Vai nu tu ej uz šo piedāvāto amatu, vai arī to aizmirsti. Tad, kad tas notiks, tad arī viss stipri mainīsies, jo būs jauns premjers, jauna valdība un jaunas sarunas par valdības veidošanu. Ja tie, kas šobrīd veido koalīciju, jūtas apmierināti, tad viņi var šādā salikumā nostrādāt visu šo sasaukumu. Balsu viņiem pietiek. Tikai tad, kā jau teicu, jārēķinās, ka dažiem šis politiskais ceļš tā arī aprausies. Arī mums tie, kas tur paliks pāri, nebūs vajadzīgi.

 – Saeimas kuluāros jau noteikti spriež, kas varētu būt nākamais valdības vadītājs, ja Dombrovskis aizbrauktu strādāt ārpus Latvijas?

 – Es uz šo jautājumu varu atbildēt tā – Latvija ir bagāta ar cilvēkiem, un neaizstājamu cilvēku nav.

 – Kāda ir Zatlera kā bijušā prezidenta autoritāte Saeimā un viņa paša partijā?

 – Es zinu, kā viņam šo autoritāti atgūt.

 – Bet kāda viņam tā ir šobrīd?

 – Šobrīd viņam nav variantu. Viņš ir tuvu pašai apakšai.

 – Vismaz paša partijā viņu respektē?

 – Ja viņi visi turas kopā, tad pieņemu, ka respektē. No viņa prom neiet. Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad savulaik Saeimā ienāca daudzi cilvēki, pateicoties Zīgerista vārdam. Zīgerista partija pašķīda un sadalījās pa dažādiem fragmentiem, kad partija atteicās no Zīgerista vārda. Toreiz bija ļoti līdzīga situācija. Ātri tika savākti dažādi cilvēki, kuri izveidoja Zīgerista partiju un ienāca Saeimā. Toreiz viņi ienāca ar banāniem, šoreiz ar rīkojumu nr. 2. Toreiz partija pajuka pēc tam, kad atteicās no Zīgerista vārda. Redzēsim, kas notiks ar Zatlera partiju. Paralēles ir ļoti daudzas.

 – Kādā veidā Zatlers varētu atgūt savu autoritāti?

 – Sākt atgūt. No Saeimas tribīnes pateikt – godājamie deputāti, es šeit publiski nododu sava jaunā limuzīna atslēgas Saeimas spīkerei Solvitai Āboltiņai un atsakos no savām privilēģijām, kuras es uzskatu par nepareizām. Paldies tiem vīriem [miesassargiem], kas man te staigā līdzi pa Saeimu, bet man viņi vairs nav vajadzīgi. To es saku bez humora. Ar to arī pašreizējais prezidents Andris Bērziņš sāka, atsakoties no Jūrmalas rezidences, arī apsardze ir tāda neuzkrītošāka. Tās dzīvokļa atslēgas pie viena, kopā ar mašīnas atslēgām, būtu jānoliek. Nav jau viņam tie apstākļi tādi, ka uz ielas jādzīvo. Šādi Zatlera soļi prasās, jo tā būtu adekvāta reakcija uz tiem saukļiem un augsto morāles latiņu, kādu Zatlers ir vārdos uzlicis.

 Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Bens LATKOVSKIS