Brīdina par sarežģīto referenduma jautājumu
Daudziem vēlētājiem un daļai politiķu šķiet, ka referendumā par divvalodību jautājums tiks definēts pārāk sarežģīti. Lai gan Centrālā vēlēšanu komisija uzstāj, ka šobrīd izraudzītais formulējums ir juridiski viskorektākais, tā tomēr ir atvērta priekšlikumiem par jautājuma uzlabošanu, un galīgais lēmums tiks pieņemts līdz 11. janvārim.
Saeimas Neatkarīgo deputātu grupa vērsusies pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ar aicinājumu papildināt 18. februāra tautas nobalsošanas zīmi, precīzi definējot balsojuma būtību. Politiķi uzsver, ka šobrīd anketā iekļautais jautājums Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu nesniedz pilnīgu priekšstatu par balsojuma ideju un daudzi balsotāji elementāri nesapratīšot, kādu atbildes variantu izvēlēties. Lai izvairītos no pārpratumiem, Neatkarīgo deputātu grupa aicina vēlēšanu zīmēs iekļaut jautājumu pēc būtības, t.i., Vai jūs esat par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» pieņemšanu, kas paredz noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
CVK pārstāve Kristīne Bērziņa gan sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: izraudzītā forma esot politiski viskorektākā, jo piedāvātās izmaiņas Satversmē skar ne tikai valsts valodas statusu. Jāatgādina, ka minētais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, par krievu valodas lietošanu pašvaldību darbā u. c. «Pateikt vienā teikumā visu ierosināto grozījumu esenci nevar, tādēļ jautājumā ietverts likuma nosaukums. Šāda prakse bijusi vienmēr, kad referendumā tiek lemts par izmaiņām konkrētā tiesību aktā. Izņēmums bijuši vienīgi referendumi par Latvijas neatkarības atgūšanu un dalību Eiropas Savienībā, kad balsotājiem tika uzdots jautājums pēc būtības. Savukārt pirms divvalodības referenduma tas būs politiķu un Centrālās vēlēšanu komisijas pienākums skaidrot sabiedrībai piedāvāto izmaiņu jēgu. Turklāt dalība referendumā ir pilsoniskā atbildība, kurai jāsagatavojas vismaz tik daudz, kā izlasot likuma pantus, par kuriem vēlētājs grasās balsot. Vēlētāji šajā gadījumā uzņemsies likumdevēja lomu, un arī Saeimas deputāti pirms balsojumiem vienmēr iepazīstas ar piedāvātajiem likuma grozījumiem,» sacīja K. Bērziņa.
Taču CVK vadītājs Arnis Cimdars atzīst: kamēr nav sākta referenduma zīmju drukāšana, komisija joprojām ir atvērta jebkuru ierosinājumu izskatīšanai. CVK locekļiem tiks nodoti izvērtēšanai visi saņemtie priekšlikumi par referenduma jautājuma formulēšanu, un atkarībā no viņu viedokļiem tiks lemts par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
Tiesa, lai referendums par jūtīgo valodas jautājumu neradītu vēl lielāku ažiotāžu, CVK sola, ka katrā vēlēšanu kabīnē atradīsies plakāts ar skaidrojumu, kādu ideju balsotājs atbalstīs, ja balsos par, un kādu – ja balsos pret. Tāpat vēlēšanu iecirkņos tikšot izvietoti plakāti ar citātiem no Satversmes – gan šobrīd spēkā esošajā redakcijā, gan piedāvātajā variantā. «Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju arī izveidot īpašu reklāmas klipu, kurā skaidrosim referenduma ideju un katra balsojuma sekas,» sacīja K. Bērziņa.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Lembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālākĀrlietu ministra amatam izvirza diplomāti Baibu Braži
Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") paziņojusi, ka ārlietu ministra amatam virza diplomāti Baibu Braži. Ministru prezidente Evika Siliņa ārlietu ministra amatam izvirzījusi...
Lasīt tālākKariņš: Specreisu lietā nožēloju tikai to, ka stāsts nav aizgājis par lietas būtību
Nesen aizvadīta pēdējā darba nedēļa ārlietu ministram Krišjānim Kariņam. Atklātībā nākušie fakti par iespējamu valsts naudas izšķērdēšanu viņam kā premjeram komandējumos lidojot...
Lasīt tālākLembergs: Kučinskis bija vājš premjers
Māris Kučinskis bija vājš premjers, TV intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Pirms Māris Kučinskis kļuva...
Lasīt tālāk