• Tweet

Ikviens, kurš kaut nedaudz pārzina vēsturi, ir dzirdējis par Saules karali Luiju XIV, kurš valdīja 17. gadsimta Francijā. Luijs XIV izveidoja spēcīgāko absolūto monarhiju Eiropā un tiecas kontrolēt visas visas svarīgākās norises Francijā, ieskaitot likumdošanas varu. Pēc karaļa pavēles varēja apcietināt jebkuru personu – nekāda vara un nekāda griba nedrīkstēja būt līdzvērtīga karaliskajai. Viņam personīgi līdzdarbojoties, tika reformēta un izveidota vienota likumdošanas sistēma, izveidojot vienotu sistēmu, kuru sauca par Luija kodu. Tagad mazliet padomāsim, vai arī Latvijā nav kāds, kas līdzinās šim karalim ar neiecietīgo raksturu? Ja šajā brīdī iedomājāties par tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), tad noteikti esat pamanījuši šo abu t.s. dižgaru līdzības gan idejās, gan izpildījumā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopš stāšanās amatā ir paspējis gan izteikt neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, gan arī publiski apņēmies vērtēt Augstākās Tiesas priekšsēdētāja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un Valsts policijas šefa darbu. Tāpat solītas radikālas pārmaiņas tiesiskuma nodrošināšanā, ietverot daudzmiljonu vērtu tieslietu auditu un ekonomisko strīdu izskatīšanas tiesas izveidi.

Varētu jau domāt, ka visas šīs ieceres saistītas ar tieslietu sistēmas uzlabošanu un pilnveidošanu, taču aiz skaļajiem saukļiem par “bezkompromisa tiesiskumu” grūti nepamanīt ministra slimīgo tieksmi kļūt par noteicēju un izveidot tikpat kā pašam savu monarhiju.

Ne viens vien politiķis nav slēpis savas domas par Bordāna izteikto neuzticību Kalnmeiram, norādot, ka viņa lēmums izskatās politizēts. Varbūt tādēļ, ka Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu? Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā. Valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.

Bet varbūt patiesais Bordāna mērķis ir ielikt Kalnmeiera vietā savu cilvēku, lai pats Bordāns, gluži kā karalis, varētu kontrolēt visu tieslietu sistēmu un pēc vienas pavēles noteikt, ko apcietināt un ko atbrīvot? Ko atlaist un ko paturēt amatā?

Iespējams, mēs tā nedomātu, ja ministrs būtu nācis klajā ar vismaz vienu loģisku un saprātīgu risinājumu tieslietu sistēmas uzlabošanai, nevis tikai mētājies ar skaļiem saukļiem par tiesas varas iejaukšanos likumdevēju varā un nepierādītām teorijām par interešu konfliktiem.

Lai gan Bordāns, šķiet, tiešām vēlas kļūt par tādu kā Saules karali vismaz tieslietu jomā, mēs visi labi zinām, ar ko šādas tukšas ambīcijas beidzās un, kas aiz tām patiesībā slēpjas. Varbūt tieši tādiem kā Bordāns bija domāti Valsts kancelejas rīkotie apzinātības treniņi, tā sacīt, lai cilvēks var atrast savu vietu?