27/05/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī – Jaunās konservatīvās partijas lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku. Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā.

Pārējās valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.

KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko Jaunās konservatīvas partijas līderu neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.

Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.

Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude , to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.

“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Savukārt JKP par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta. “Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā un es diezgan droša, ka savāksim,” pauž Juta Strīķe.

Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus KPV LV deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.

“Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts un tā ir pamatproblēma,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šaubas, vai šajā gadījumā pamatojums ir pietiekams.  Nepārliecību pauž arī Attīstībai/Par Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.

18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota piejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par – 90 000 izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā. Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka Kalnmeiers nonācis interešu konlfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.

“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana, un faktiski pie neizmeklētas lietas, Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.

Tikmēr Kalnmeirs nepiekrīt, ka būtu nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā. “Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju, un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā. It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem,” pauž Kalnmeiers.

Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī VP priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskata, ka darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudēt nevainojamu reputāciju nevar.

“Tas, kas man visvairāk uzkrīt, laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi,” pauž Pavļuts.

Arī Raivis Dzintars neslēpj, ka tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar TM parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem.

“Nekādā gadījumā es Bordāna kungam nevaru pārmest naivumu, vai, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Es domāju, ka viņš labi apzinās, ko viņš dara . Vienlaikus mūsu partneri varbūt saprot, ka šeit rezultāts varbūt nebūs sasniegts. Iespējams, ka tas ir mēģinājums pievērst uzmanību,” pauž Judins.

Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.

Foto: F64

876 skatījumi




Video

Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi

05/06/2026

Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...

Lasīt tālāk
Video

Ārējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu

05/06/2026

Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Par NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku

05/06/2026

Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai

03/06/2026

3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...

Lasīt tālāk
Video

Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku

01/06/2026

Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...

Lasīt tālāk
Video

Jaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°

29/05/2026

Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...

Lasīt tālāk
Video

FM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt

28/05/2026

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...

Lasīt tālāk
Video

Darbu sāk Andra Kulberga valdība

28/05/2026

Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...

Lasīt tālāk
Video

Evika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam

28/05/2026

Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...

Lasīt tālāk