• Rīga
    Partly cloudy
    -2°C
     
21/04/2018, Kategorija: Sabiedrība
Autors: NRA.lv

Prestižais ekonomikas medijs ”Bloomberg” ziņo, ka ANO uzskata, ka Baltijas valstu iedzīvotāju skaita mazināšanās var beigties ar katastrofu.

ANO dati liecinot, ka no valstīm, kuras tuvāko desmitgadu laikā riskē ievērojami zaudēt iedzīvotāju skaitu, deviņas ir no Austrumu bloka, tostarp Latvija, vēsta NRA.lv.

”Atvērtās robežas un lielākas iespējas rietumos aizvilinājušas cilvēkus prom. Tikmēr populisma vilnis, kurš pārņēmis kontinentu, padarījis teju neiespējamu Āfrikas un Tuvo Austrumu migrantiem tur atrast savu vietu,” raksta Bloomberg.

Latvijas bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sarunā ar mediju pielīdzinājis jauniešu aizplūšanu uz rietumiem laikiem, kad industriālās revolūcijas ietvaros lauku iedzīvotāji pārcēlās uz pilsētām. Viņš norāda, ka šīs valstis, tātad arī Latvija, riskē pārvērsties par to, kas ciematiņi šobrīd ir pilsētniekiem: ”jauka vieta, kur var pavadīt retu nedēļas nogali ar saviem radiem”.

Bloomberg norāda, ka šī depopulācijas tendence vissmagāk skar tieši Baltijas valstis un atgādina, ka Latvija, ar šī brīža 1,96 miljoniem iedzīvotāju, kopš 1991.gada zaudējusi 25% iedzīvotāju.

ANO paredz, ka ap 2050.gadu Latvija būs zaudējusi vēl 22% iedzīvotāju, bet ap 2100.gadu – pieaugot līdz 41%. Diži spožāk neklāsies arī Igaunijai un Lietuvai, kur šis kritums līdz 2050.gadam gaidāms, attiecīgi, 13% un 17%. 13% iedzīvotāju zaudēs arī Krievija, bet pavisam slikti klāsies Ukrainai un Moldovai – attiecīgi, 36% un 51%…

Bloomberg norāda, ka pie iedzīvotāju skaita mazināšanās vainojami dažādi faktori un tie visi atrodami Latvijā – zemi ienākumi, salīdzinājumā ar attīstītākām ES valstīm; nenozīmīga izaugsme; un izteikta anti-imigrantu pārliecība.

Viņi atzīmē kā ES vidējais gada atalgojums ir 24 183 eiro, bet Latvijā tas ir vien 6814 eiro.

Viens no trīs etniskajiem latviešiem, vecumā no 25 līdz 34 gadiem – un ceturtdaļa visu latviešu ar augstāko izglītību – dzīvo ārvalstīs, sarunā ar Bloomberg norāda demogrāfs Mihails Hazans.

Bloomberg arī runājuši ar studentu Austri Laksi no Staburaga, kurš atklāj, ka puse viņa kādreizējo klasesbiedru skolā, kura tagad ir veco ļaužu pansionāts, pametuši mazo ciematu pie Daugavas krastiem un jau dzīvo ārzemēs. Viņi tagad veic dažus ”melnos darbus” Lielbritānijā, Īrijā, Francijā un Nīderlandē, norādījis students.

Lakse gan palicis Latvijā un tagad studē jurisprudenci Daugavpils Universitātē. Viņš neslēpj, ka arī tiem, kuri paliek, saglabājas rietumu vilinājums – gandrīz puse viņa kursabiedru neslēpj, ka pēc studijām pametīs Latviju. ”Ja latvieši turpinās braukt prom, pastāv risks, ka mūs asimilēs iebraucēji – no Tuvajiem Austriem, Dienvidāzijas vai vienalga kurienes,” sacīja Lakse.

Bloomberg gan apšauba šādu scenāriju, jo to liegšot ”šī brīža politiskais klimats”. Viņi atgādina, kā 2015.gadā, kad ES uzstāja, lai Latvija uzņem vismaz dažus Sīrijas patvēruma meklētājus, ”nacionāļi” draudēja pamest valdību. Tajā pat gadā Latvija bija otra sliktākā valsts migrantu integrēšanā, atpaliekot tikai no Turcijas. Medijs tieši Nacionālo Apvienību sauc par galveno Latvijas anti-imigrācijas uzskatu dzinuli, atgādinot kā Jānis Dombrava teicis, ka ”Latvijai pilnībā jāatsakās vai jāminimalizē migrantu skaits no trešās pasaules valstīm”. Tiek arī atzīmēts, ka premjers Māris Kučinskis atteicās no ES plāna uzņemt vēl papildus 50 000 bēgļus no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas, un aizstāvēja Poliju, kura atteicās uzņemt migrantus vispār. Hazans norādījis Bloomberg, ka jaunajiem aizbraucot no Latvijas un vecajiem paliekot, elektorāts tikai kļūst konservatīvāks, palielinot anti-imigrācijas pārliecību.

Bloomberg stāsta arī par 28 gadus vecā daugavpilieša Artūra Fišera pieredzi. Viņš cerējis iestāties vietējā universitātē, tomēr vispirms viņam nācies atmaksāt vecāku parādu. Tādēļ viņš devies uz Lielbritāniju un Linkonšīrā sācis strādāt vistu fermā, kur saņēmis Latvijai neiedomāju atalgojumu par šādu darbu – 1159 eiro. Pēc četriem gadiem, viņš atgriezās Daugavpilī. Tomēr divus gadus vēlāk nauda atkal izbeidzās un viņš atkal devās prom – šoreiz strādāt lielceļa ēstuvē Šveicē. Ar laiku viņš cer kļūt par skolotāju Latvijā, kas viņam varētu nest līdz 700 eiro lielu atalgojumu.

Lauris Urtāns, arī students, gan neredz sevi nākotni ne Daugavpilī, ne Latvijā vispār. ”Paejiet pa galveno ielu; visi, kurus redzēsiet ir veci un skumji. Cilvēki runā, ka 40 gadu laika šī pilsēta izzudīs pa visam,” sacījis Urtāns.

Hazans apstiprina, ka emigrācija tagad Latvijā ir ikdienišķa lieta: ”Tas tagad ir normāli. 10 gadus atpakaļ tas bija eksotisks lēmums, bet tagad 90% latviešu ir draugi vai radi ārzemēs.”

Bloomberg norāda, ka lai arī ANO un demogrāfiskie rādītāji rada drūmas perspektīvas par Latvijas nākotni, tās valdība gan esot pacilātā noskaņojumā. ”Ap 2022.gadu emigrācija ievērojami mazināsies, kā arī vidējā alga Latvijā sasniegs apmērus kā emigrācijas galamērķos Īrijā, Vācijā un Lielbritānijā,” sacījusi Ekonomikas ministrijas pārstāve Dace Zīle. Medijs atzīmē, ka pašlaik gan šajās valstīs ir vairāk nekā divas reizes lielāka vidēja alga, salīdzinājumā ar Latviju…

Dombrovskis tikmēr pielīdzina Latviju 1980.-to gadu Īrijai, kur tolaik esot bijusi tāda pati situācija, atzīmējot, ka īru ”ekonomiskais brīnums” notika pateicoties ļoti pievilcīgiem nodokļu stimuliem, kuri pievilināja nākotnes digitālās ekonomikas milžus. Bloomberg pieļauj, ka varbūt tiešām: ”Ar skaistu piekrasti un dzīvīgu galvaspilsētu, Latvija – vai vismaz Rīga – varētu būt kandidāte kļūt par šādu hipsteru tehnoloģiju centru.”

Tikmēr IT uzņemējs Ernests Štāls, kurš dibinājis TechHub Riga, apgalvo, ka uzņemējdarbības vide Latvijā jau esot nevainojama: ”Šeit nodarboties ar biznesu ir lētāk un vieglāk nekā jebkur citur ES – te ir mazāka birokrātija un nodokļi.” Viņš par galveno šķērsli, neskaitot investīcijas, Latvijā dēvē jauno tehnoloģiju ekspertu trūkumu. Dombrovskis domā, ka to var risināt aicinot studentus no kaimiņvalstīm, kā Ukraina un Krievija, kuri arī labprāt Latvijā paliks pēc absolvēšanas.

Tiesa, Bloomberg beigās tomēr norāda, ka Īrija nebūs reālistiskākais modelis Latvijai – tas drīzāk esot Igaunijas paraugs, kura aktīvi sevi pasniegusi kā digitālo paradīzi un tas radis atsaucību ārvalstu investoru vidū.

Foto: Pixabay

1,034 skatījumi




Video

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3 % iedzīvotāju

17/01/2019

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)...

Lasīt tālāk
Video

Saeimā iesniedz ierosinājumu 32 stundu darba nedēļai

15/01/2019

Samazināt noteikto „normālo” darba laiku likumā uz 32 stundām, nesamazinot iepriekš noteiktās brīvās dienas un samazināto darba laiku pirms svētku dienās – šāds likumdošanas grozījumu...

Lasīt tālāk
Video

Līdz vasarai iedzīvotāji saņems vienādu veselības pakalpojumu daudzumu

10/01/2019 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Līdz vasarai visi Latvijas iedzīvotāji saņems vienādu veselības pakalpojumu daudzumu, jo ārpus sistēmas ir palikušas vairākas iedzīvotāju grupas. Tā šorīt intervijā LTV raidījumā...

Lasīt tālāk
Video

Kučinskis: Gala lēmums par OIK atcelšanu būs jāpieņem jaunajai valdībai

07/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Gala lēmumu par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu no 2022. gada pieņems nākamā valdība, žurnālistus informēja pašreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS). Ministru kabineta...

Lasīt tālāk
Video

Par LTV pagaidu valdes locekli ieceļ LTV satura redaktori Vikiju Valdmani-Rozenbergu

04/01/2019

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) pagaidu valdes locekli iecēlusi LTV satura redaktori Vikiju Valdmani-Rozenbergu. Valdmane-Rozenberga...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Mediju ētikas padomes galvenais uzdevums – apkarot citādi domājošos

03/01/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Mediju ombuds, visticamāk, tiks izveidots ar vienu vienīgu uzdevumu – apkarot citādi domājošos, šādu viedokli žurnālistiem pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs. Kā zināms, novembra...

Lasīt tālāk
Video

No šī gada plastmasas maisiņi veikalos – par maksu

02/01/2019

Šogad stājas spēkā grozījumi Iepakojuma likumā, kas paredz veikalos aizliegt bezmaksas plastmasas maisiņus. No 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi...

Lasīt tālāk
Video

NEPLP izsaka neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

28/12/2018

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA “Latvijas Televīzija” valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Slēdz Ventspils novada bērnunamu “Stikli”

28/12/2018

No piektdienas, 28. decembra, tiek pārtraukta Ventspils novada bērnunama "Stikli" darbība. Lēmums pieņemts ņemot vērā to, ka iestādē nav pietiekams audzēkņu skaits. Ventspils novada...

Lasīt tālāk
Video

Var sākt iepazīties ar VDK dokumentiem

20/12/2018

Sākot ar šodienu, 20. decembri, ikviens interesents interneta vietnē kgb.arhivi.lv varēs iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem. Ikviens bez ierobežojuma varēs...

Lasīt tālāk