Bijušie ministri: Viņķelei pašai jālabo savas kļūdas
Bijušie labklājības ministri uzskata, ka ir jārunā skaidra un atklāta valoda par situāciju, taču nedrīkst pretnostatīt vienu sociālo grupu otrai, mazinot uzticību pensiju sistēmai.
«Sociālekonomiskais modelis laikā, kad veidoja jauno pensiju sistēmu, paredzēja pārejas noteikumus, kā pensijas maksāt pensionāriem, kuru darba mūžs galvenokārt aizritējis padomju laikos un par kuru nevar personalizēti pateikt, cik kurš nomaksājis nodokļos,» saka bijusī labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS), kas bija amatā gadu – no 2010. gada novembra līdz 2011. gada oktobrim. Viņa norāda: nepamatoti būtu apgalvot, ka tagad pensionāri saņemtu pensijās ko tādu, ko nebūtu nopelnījuši, un domā, ka šim «stāstam ir emocionālā un racionālā puse».
Nevairo uzticību
«Sistēma tika veidota ar Pasaules bankas ekspertu līdzdalību, un ministri viens otram ir nodevuši pieredzi un bijuši līdz šim droši, ka šī sistēma, piemēram, ka krīzes laikā pensijas tiks izmaksātas, nesabruks. Protams, sistēmu būtiski ietekmējuši ārējie faktori, ekonomikas lēcienveida attīstība, taču tā pastāv,» saka I. Jurševska. Ko var panākt, publiski izvirzot diskusiju par to, ka pensionāri saņemot pensijās pašu nenopelnītu pensiju? Ja ir vēlme ministram norādīt uz konkrētām problēmām, par to ir skaidri jārunā, nevis aizvainojot, arī, ja tas nav gribēts, vienu sociālo grupu. Tas noteikti nevairo ticību pensiju sistēmai, sociālajam budžetam un nevairo solidaritāti starp paaudzēm, turklāt nesen arī aptauja parādīja, ka pensiju sistēmas ilgtspējai netic vairāk par 70 procentiem iedzīvotāju. «Nepiekrītu tam, kas teikts arī attiecībā uz politiķiem, kuri iepriekš vadījuši šo nozari, ka politisku vēlmju dēļ izsaimniekots sociālais budžets, jo pēdējo vismaz trīs ministru laikā, tieši krīzes laikā, notika samazinājumi un nekādus populistiskus gājienus mēs nevarējām atļauties, jo budžeta uzkrājums bija jāizlieto tam, lai samaksātu pensijas,» teic I. Jurševska.
Vienmēr atklāti
Bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis, kas pildīja ministra pienākumus tieši krīzes laikā un bija ministrs, kam pensionāriem bija jāizskaidro pensiju apcirpšana 2009. gada vasarā, un tagadējais Saeimas deputāts atzīst: «Jautājums, kāda ir tā patiesība, ko vēlas pateikt ministrs? Es vienmēr esmu runājis atklātu valodu, jo krīzes karstumā, kad bija jāsamazina sociālā budžeta izdevumi visām sociālajām grupām, bija jārunā atklāti un jāpanāk vienošanās. Un domāju, ka mums tas izdevās. Tas bija smagākais krīzes laiks.» Satversmes tiesa gan pēcāk atjaunoja pilnu pensiju izmaksu, taču, kā uzsver U. Augulis, «pensionāri negāja uz ielas» un daļa pat bija gatavi atteikties no desmit procentiem pensijas. Tas nozīmē, ka pensionāri ciena atklātu valodu, taču jautājums, kā labklājības ministrs runā ar cilvēkiem. «Pensiju sistēma ir tā veidota, lai būtu šī solidaritāte, lai pašreizējie strādājošie maksātu pensijas esošajiem pensionāriem, kuri savulaik strādājuši, – saprotams, viņi nevarēja uzkrāt pensijas tiešā veidā, taču viņu darba mūžs ir jānovērtē, pateicoties šodienas pensionāriem, mums ir neatkarība. Protams, šobrīd, kad tiek plaši runāts par ekonomikas augšupeju, ir daudz vieglāk runāt par pensijām.» Lai arī ko piedēvētu ZZS, «mums nav aktuāli prasīt ministres demisiju, lai viņa pati mēģina labot savas kļūdas», tā U. Augulis. ZZS ar skaļiem paziņojumiem nemētāsies, bet pragmatiski gatavos likumprojektus apspriešanai parlamentā, kas būs vērsti pensionāru atbalstam. «Skaļu paziņojumu par labklājības ministra demisiju nebūs,» apliecina I. Jurševska, kas vada ZZS biroju.
Ar pensionāriem saspringtas sarunas
Vēl viena bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe (ministre no 2002. līdz 2007. gadam), kuras laikā tika ieviestas pensiju piemaksas, atceras, ka sarunas ar pensionāriem bieži vien bijušas saspringtas, jo vecāka gadagājuma cilvēki ļoti saasināti uztver jebkuras ziņas par pensijām. Pensiju piemaksas sistēmā ir viens no instrumentiem, kā tika novērtēts pensionāru padomju laika stāžs (toreiz 19, tagad 70 santīmu par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam). «Jā, mēs sākām maksāt piemaksas no sociālā budžeta, taču tobrīd neredzēju citu izeju, pensionāri arī stingri pastāvēja uz savām prasībām, ka tās jāsāk maksāt. Tomēr nekādā veidā nepiekrītu tam, ka dēļ šīm piemaksām būtu «izkleķerēts» sociālais budžets,» saka D. Staķe. Kā oficiālais iemesls, kāpēc viņa pameta ministres amatu, bija nespēja panākt pensiju pieaugumu tādā apmērā, kā tobrīd vēlējās parlaments, bija arī prasība no pensionāriem dubultot pensiju piemaksas. «Šīs jomas amats ir ļoti grūts, jo jāstrādā tā, lai nebūtu sociālās spriedzes un ministram nevajadzētu būt tam, kas šo spriedzi starp sociālajām grupām uztur,» spriež D. Staķe.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk