• Tweet

Lai gan vēlētāji atbalsta ieceri palielināt premjera pilnvaras valdības portfeļu sadalē, politiķi ir pārliecināti, ka Latvijā ieviest šādu sistēmu ir neiespējami.

Šoruden Valsts prezidenta pakļautībā izveidotā darba grupa varētu nākt klajā ar reformu, kas tostarp piedāvātu palielināt Ministru prezidenta pilnvaras Ministru kabineta izveidē. Kā zināms, šobrīd premjeru nominē Valsts prezidents, par ministru amatiem vienojas koalīcijas partijas, savukārt parlaments balso par visu jaunizveidotās valdības komandu kopumā. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka premjeram, iespējams, būtu jāuzņemas lielāka atbildība par personālijām, kas strādā valdībā, un pašam jāizraugās nākamie nozaru vadītāji.

Jautājumam par ministru portfeļu sadales principiem ir divi diametrāli pretēji aspekti. No vienas puses, tieši ministru portfeļi ir tie, kas sekmē koalīciju izveidi un nodrošina valdību stabilitāti pat tad, kad parneru starpā valda būtiskas domstarpības. Tirgošanās ar kārotākajiem amatiem valdībā ļauj partijām vienoties par sadarbību un apvienošanos koalīcijā. «Politika ir kompromisu māksla, un tieši šie kompromisi sekmē valdību izveidi,» norāda kādreizējais satiksmes ministrs, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Uldis Augulis. Taču, no otras puses, partiju tiesības sēdināt amatos pareizos cilvēkus bieži vien rada situācijas, kad ministriju vadība tiek uzticēta politiķiem, kuri nav nozares profesionāļi un nespēj kompetenti vadīt savu atbildības sfēru.

U. Augulis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa – viņaprāt, A. Bērziņa iecere ir «radikāla un pat absurda. Šādā sistēmā premjeram būs jābūt pilnīgi apolitiskam, kas Latvijas apstākļos praktiski nav iespējams. Pretējā gadījumā valdības vadītājs visiem amatiem deleģēs savus partijas biedrus un partijai lojālus cilvēkus.»

Arī kādreizējais ekonomikas ministrs, partijas Vienotība ģenerālsekretārs Artis Kampars Neatkarīgajai atzina, ka Latvijas apstākļos iecere par valdības izveides principu maiņu būtu grūti īstenojama. «Parlamentārās demokrātijas apstākļos ir tikai loģiski, ja valdības tiek veidotas proporcionāli partiju sastāvam parlamentā. Šī sistēma ir raksturīga visām Rietumeiropas demokrātijām, un man grūti iedomāties, kā Latvijā šo tradīciju varētu mainīt,» klāstīja A. Kampars.

Turklāt gan U. Augulis, gan A. Kampars ir pārliecināti, ka premjeram arī šobrīd ir liela ietekme ministru portfeļu sadales procesā. «Lai gan katru konkrēto ministru izvirza partijas, tomēr aizkulišu pārrunās ir bijuši bieži gadījumi, kad Ministru prezidents izmanto veto tiesības kāda kandidāta virzīšanai,» atzina A. Kampars. Savukārt U. Augulis papildina: «Neformālās sarunās premjeram vienmēr ir bijušas tiesības iebilst pret cilvēkiem, ar kuriem viņš nevēlas vai nespēj sadarboties. Un partijām šīs valdības vadītāja domas vienmēr ir bijis jārespektē.»

Valsts prezidenta un arī vēlētāju viedoklis radikāli atšķiras no politiķu uzskatiem. «Valdības veidošanai ir jābūt pavisam citam pamatam,» norāda A. Bērziņš, uzskatot, ka konstitucionālā reforma ir pilnībā nobriedusi un bez izmaiņām tālāk iet nevar. Savukārt pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja parāda, ka par Valsts prezidenta ieceri par premjera pilnvaru palielināšanu atbalsta 52% vēlētāju, šādu reformu neatbalstītu tikai 29% aptaujas dalībnieku.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte