• Tweet

Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz ierobežot tiesu debates un pēdējā vārda laiku, ir antidemokrātiski, “Neatkarīgajai” norādīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.

“Tad, kad tika rakstīts šis dažādu tiesību normu ierobežojošais likumprojekts, neviens to skaļi nenosauca, bet katrs pie sevis domāja tikai vienu ilgstošo procesu. Savukārt praktiķi, kuri strādā Tieslietu ministrijas darba grupā, saka – mēdzot būt tādi procesi, kur dalībnieki ļaunprātīgi izmanto savas tiesības. Praksē ir bijušas lietas, kad tiesnesis tiesas sēdē mēģina apturēt runas plūdus un novirzīt runātāju atpakaļ uz pareizo tēmu. Bet jebkurā gadījumā – nojauta tāda varētu būt, ka konkrētie grozījumi ir izstrādāti, balstoties uz vienas vai divu lietu pieredzi. Tā mēdz likumus grozīt, bet tā nav laba metode,” norādīja Kūtris.

Pēc viņa sacītā, jebkurā gadījumā ir jāatceras viena lieta, ka, ja kādu likumu groza, lai sakārtotu kādu vienu atsevišķu lietu, tad var tikt sabojāts ļoti daudz kas. “Piemēram, tas, ka ierobežos debašu ilgumu – tikpat labi tas var būt pa rokai neprasmīgam tiesnesim un viņš normālā procesā ierobežos debašu ilgumu. Otra lieta. Šajā konkrētajā lietā, par kuru visi it kā domā – tur ir sākušās tiesu debates. Tur vairs nevar ierobežot debašu ilgumu. Ja prokurors jau ir debates norunājis, tad tiesa nevar otru pusi ierobežot un teikt, ka jums nav tik daudz laika debatēm. Procesā abām pusēm jābūt vienlīdzīgām tiesībām. Debašu ilgumu ierobežo tad, ja pirms procesa vai garā un sarežģītā procesā kāds ierosina vai tiesnesis saka, ka, ievērojot procesa garumu un procesuālo ekonomiju, vienojamies par to, ka, piemēram, katrs runās ne ilgāk par trim dienām. Tas jādara sākumā. To nevar darīt debašu vidū, kad viena puse jau ir norunājusi,” turpināja tieslietu eksperts.

“Uzskatu, ka ierobežot pēdējā vārda ilgumu nevar. Labi, ka Latvijā nav nāvessoda. Tiesības teikt pēdējo vārdu ieviestas, lai pēdējā brīdī cilvēkam ļautu kaut ko teikt, lai viņš, piemēram, varētu attaisnoties saviem tuviniekiem un cietušajiem. Bet mums jau likumā ir norma – ja apsūdzētais pēdējā vārdā atkārtojas, runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu, viņam var to norādīt. Beigu beigās, ja viņš runā tikai par bērnību, tad viņam var pateikt – paldies, jums vēl ir pusstunda laika, un tad beidziet. Iekļaut likumā normu, kas ierobežo pēdējo vārdu – tas nav demokrātiski, tiesiski,” turpināja Kūtris.

“Tie, kas tiesā pārstāv valsti, tiesneši, viņi bieži vien domā, kādēļ vajadzīgs tas garais process, ja viss jau tāpat ir skaidrs. Tad es saku – tādā gadījumā taisām tiesu par formālu, kur tiesneši atnāk, apskatās papīrus, apstiprina apsūdzībā rakstīto un viss. Tiesa nav izrāde sabiedrībai! Tiesa ir paredzēta patieso apstākļu noskaidrošanai! Varbūt tiesā katrs sāk stāstīt citādi nekā teica policijā vai prokuratūrā. To visu vajag salikt kopā un izanalizēt no objektīvā skatu punkta. Tāpēc tiesu nedrīkst pataisīt par formālu procedūru,” uzsvēra bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.