• Tweet

Žurnālistiem nav tiesību publicēt krimināllietas materiālus un padarīt tos publiski pieejamus plašākai sabiedrībai, t.s. “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda bijušais Latvijas Republikas Augstākās tiesas (LR AT) priekšsēdētājs Gvido Zemribo.

“Viena lieta ir par tiem “šeptmaņiem”, kas tur runāja un ko viņi tur darīja. Otrs jautājums ir tas, cik legāli vispār parādījās ieraksti šajā žurnālā. Es domāju, ka pats par sevi šis noklausīšanās fakts ir visrupjākais cilvēktiesību pārkāpums, kāds vien var būt,” uzskata Zemribo.

Viņš uzsver, ka pastāv atsevišķas situācijas, kad ir pieļaujams publiskot krimināllietas materiālus. Piemēram, lai atklātu vai novērstu kādu smagu noziegumu.

“Ja šādas noklausīšanās rezultātā mēs glābjam dzīvības cilvēkiem, mēs varam novērst teroraktus – tad tas ir saprotams un tas ir attaisnojami, – bet šajā konkrētajā gadījumā, ziniet, vairāku gadu garumā notiek noklausīšanās. Viņi tā kā makšķernieki, sēž kaut kur pie upītes un gaida, kamēr beidzot kaut kas notiks, un varēs kaut ko noķert,” stāsta bijušais tiesnesis.

Viņa ieskatā otrs, ne mazāk svarīgs jautājums, ir par žurnālistu juridisko atbildību. “Žurnālistiem ir tiesības neatklāt, no kurienes viņi ņem šo informāciju, bet jautājums, vai šīs tiesības iet tik tālu, ka var slēpt arī noziegumu, jo pēc būtības tas arī ir noziegums, kas pašlaik tiek darīts. Vai šīs žurnālistu tiesības iet tik tālu?” retoriski vaicā Zemribo.

Runājot par plaši lietoto jēdzienu “valsts nozagšana”, kas izskanējis saistībā ar “oligarhu lietu”, Zemribo uzsver, ka nav tāda panta, kur šāds termins būtu paredzēts.

“Protams, skaisti skan “nozagt valsti”, bet pēc būtības tas ir absurds. Kā var nozagt valsti? Bet nu kādam žurnālistam tas ir ļoti iepaticies un tas tagad ir aizgājis. Es domāju, ka tādi jēdzieni jurisprudencē nav,” uzsver tieslietu eksperts.

Vaicāts, vai “oligarhu lietas” materiāli būtu publiskojami un padarāmi pieejami visiem, tādējādi pieņemot jaunus likumus, Zemribo uzskata, ka tas nav nepieciešams. “Kas tad būs tie, kas tagad pētīs, kas spriedīs? [..] Var jau visādas versijas izvirzīt, bet kam tagad tas ir vajadzīgs? Priekšvēlēšanu manipulācijām? Bet diez vai tas sevi attaisnos,” pauž bijušais tiesnesis.

Jau vēstīts, ka žurnāls “Ir” atklātībā nodevis viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas pēc medija vārdiem “liecina par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajā Rīgas ostas uzņēmumā “Rīgas tirdzniecības osta”, viņu slēptajiem plāniem pārņemt nacionālo aviokompāniju “airBaltic”, kā arī saimniekošanas stilu Rīgas pašvaldības uzņēmumos.”

Lai arī avotu, no kura sarunas iegūtas, medija galvenā redaktore Nellija Ločmele atklāt negrasās, “Ir” publiskojis vairākus it kā notikušu sarunu fragmentus, norādot, ka tie satur informāciju par iespējamo noziegumu slēpšanu.

Sarunu autentiskums gan joprojām nav pierādīts, savukārt, atsaucoties uz likumā noteiktajām tiesībām, medijs arī atteicies izpaust, kādā veidā valsts noslēpumu saturošā informācija nonākusi žurnāla rīcībā.

Foto: Valsts kanceleja