Biedrība: Izglītība bez literatūras vai literatūra bez izglītības

Neatkarīgās izglītības biedrības biedri nosūtījuši atklātu vēstuli, kurā aicina skatīt izglītības reformas saturu kā vienotu dokumentu, iedziļinoties tā anotācijās un nošķirot to no dažādiem komentāriem par reformas ieviešanu, kas to pavada publiskajā telpā. “Pārmaiņas un reformas izglītības nozarē nav nekas ekskluzīvs un vienreizējs, tās regulāri notiek daudzviet pasaulē, arī Latvijā, un tās ir nepieciešamas,” uzskata biedrība.
Neatkarīgā izglītības biedrība atbalsta reformas būtību, vienlaikus norādot, ka tās vājais posms ir ieviešana un pārmaiņu vadība. Pārmaiņas skar lielu sabiedrības daļu – 700 Latvijas skolu un 30 000 skolotāju. Turklāt šis kopums nav viendabīgs – daļa izglītības nozares pārstāvju cer, ka nekas nemainīsies, daļa jau kādu laiku strādā ar reformā ietvertajām pieejām un metodēm, vēl daļa ir neziņā un baidās par nākotni, bet citi – gaida un cer uz izmaiņām, kas notiks pašas no sevis. Vēl būtiska sabiedrības daļa ir vecāki, kuri nereti saņem ļoti maz informācijas.
Biedrība uzsver, ka reformas ieviešanu apgrūtina informācijas trūkums, lai gan tās saturs, vērtēšana, sagaidāmie rezultāti un plānotā skolēnu darbība no profesionālā viedokļa ir apsveicama un atbalstāma. Domstarpību iemesls šoreiz ir viedoklis par literatūras un drāmas proporciju izglītības saturā un no tā izrietošā Latvijas Rakstnieku savienības nostāja. Tie, kas komentē jauno pieeju, nereti spriež pēc savas mācību pieredzes, mēģinot to attiecināt uz 21. gadsimta skolēniem. Tomēr jāatceras, ka jaunā satura centrā ir bērns, kurš mācīsies ne tikai 2018. vai 2020. gadā, bet arī 2030. gadā un pielietos iegūtās prasmes vēl tālākā nākotnē. Šobrīd sabiedrībā vērojama nespēja ieraudzīt pārmaiņu būtību un iestrādātos principus, tāpēc reformas veidotājiem ir vairāk jākomunicē un jāskaidro, bet iesaistītajām pusēm jābūt gatavām klausīties, ieklausīties un sadzirdēt. Jaunā ideja nav mācību priekšmetu apgūšana, un mazāk stundu vienā vai otrā priekšmetā nenozīmē mazāku uzmanību satura apguvei. Tas tiek apgūts starpdisciplināros veidos, saistībā ar citiem priekšmetiem, veidojot skolēna kompetenci jeb lietpratību. Jaunais saturs apvieno izglītības jomas, un jomas saturs organizēts “lielajās idejās”. To pašu dara arī Lielbritānijā, Zviedrijā un citur.
“Kompetences veidošana prasa ilgāku laiku, nekā zināšanu ieguve. Ielūkosimies reformas satura anotācijā – tā paredz elastīgu pieeju mācību procesa organizēšanā, būs iespēja vairāk darboties pēc moduļu sistēmas, iespēja strādāt integrēti, nenodalot priekšmetus. Tas būs īpaši vērtīgi mazajām skolām, kurās viens skolotājs pasniedz vairākus priekšmetus,” uzskata biedrība.
Pēc viņa sacītā, laba pārmaiņu vadība nozīmē ieviest izmaiņas un pārraudzīt situāciju, lai saprastu, ko saglabāt un ko – pilnveidot. “Pēdējos gados izglītības politika Latvijā gājusi centralizācijas virzienā. Pretēji Skola 2030 idejai kļūt atvērtiem un iekļaujošiem, Izglītības un zinātnes ministrija ieviesusi arvien jaunus ierobežojumus. Mēs vēlamies uzsvērt, ka ir jāuzticas skolotāju profesionalitātei. Tāpēc aicinām Izglītības un zinātnes ministriju sarunāties ar nozares profesionāļu un vecāku organizācijām. Ja nepietiekami stāsta par to, ko plānots darīt turpmāk, rodas priekšstats, ka pārmaiņu ieviesēji nemaz nezina, ko darīt. Ja nav informācijas, tās vietā stājas dezinformācija, kā tas ir noticis gadījumā ar literatūru. Mēs redzam, ka netika pietiekami skaidrots, kas domāts ar literatūru un drāmu, kā rezultātā ir izveidojusies saspīlēta situācija starp dažādu uzskatu paudējiem,” norāda biedrības biedri.
“Mēs apzināmies, ka daļa nozares nevēlas reformu. Kāpēc? Jo inovatīvas lietas nevar darboties vecajos noteikumos. Lai saprastu pārmaiņu nepieciešamību, mums tikai jāielūkojas labās prakses piemēros. Pārmaiņām ir jāsākas no vidus – no skolotājiem! Profesionāls skolotājs sapratīs, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas un kā tās panākt! Tāpēc mēs aicinām visus būt iecietīgiem! Uz bērniem ir jāraugās mūsdienu kontekstā, kad vienlīdz svarīgas ir gan eksaktās, gan humanitārās zināšanas, empātija, komunikācija, spēja argumentēt savu viedokli, sadarboties un daudz kas cits. Šis ir iespēju laiks mums un mūsu bērniem, un iespējām vajag ļauties! Mēs aicinām uz sapratni un diskusiju, bet tajā pašā laikā vēlamies atgādināt – diskutējot par pārmaiņām, nevajag vispārināt katru gadījumu! Nepieciešams saglabāt objektīvu un kritisku skatījumu. Individuālo pieredžu vispārinājumi vienkāršo diskusijas par sarežģīto pārmaiņu procesu nepieciešamību. Pārmaiņu veidotājus mēs aicinām nepagurt un ticam, ka mums visiem kopā izdosies,” pauž Neatkarīgās izglītības biedrības biedri.
Vēl par tēmu:
Uzņemšana turpinās; Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs brīvas 176 vietas
Rīgas pašvaldības skolās 10. klasēs pašlaik ir pieejamas aptuveni 176 brīvas vietas. To skaits nemitīgi mainās, jo daļa skolēnu nolemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendenti...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolu 10. klasēs uzņemti 3690 skolēni, uzņemšana turpinās
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs vēl pieejamas aptuveni 164 brīvas vietas. Brīvo vietu skaits ik dienu mainās, jo daļa skolēnu izvēlas turpināt mācības citās skolās. Pretendenti tām...
Lasīt tālākUzņemšana turpinās: Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs vēl 250 brīvu vietu
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs pieejamas 250 brīvas vietas. Brīvo vietu skaits ik dienu mainās, jo daļa skolēnu izvēlas turpināt mācības citās skolās vai profesionālajās izglītības...
Lasīt tālākRīgas pašvaldības skolu 10. klasēs uzņemti jau 3067 skolēni; uzņemšana turpinās
Galvaspilsētas izglītības iestāžu 10. klasēs šobrīd uzņemti 3067 pretendenti, savukārt 657 pretendentam ir statuss “Uzaicinājums apstiprināts”. Vienlaikus šonedēļ norisinās uzņemšana...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākIZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālāk