Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī Latvijā bija 6,4 %
2019. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktiem, bet gada laikā – par 1,3 procentpunktiem.
2. ceturksnī bija 61,5 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 5,4 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds. 2019. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,9 %) par 0,1 procentpunktu pārsniedza vidējo ES rādītāju (6,8 %). 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājās augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – 6,4 %. Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,1 %, bet Lietuvā – 6,2 %.
Ilgstošie bezdarbnieki
2019. gada 2. ceturksnī par 1,3 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 41,3 līdz 40,0 %. Savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 6,8 tūkstošiem, un 2. ceturksnī tas bija 24,3 tūkstoši.
Jauniešu bezdarbs
2019. gada 2. ceturksnī jauniešu bezdarba līmenis bija 15,1 %, kas ir par 3,9 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par 1,6 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,1 tūkstoti.
2. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 8,6 tūkstoši jeb 14,0 % bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. To īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā gada laikā palielinājies par 4,1 procentpunktu, bet, salīdzinot ar 1. ceturksni – par 0,9 procentpunktiem.
2. ceturksnī 33,2 % no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8 % jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja. Apsekojuma rezultāti liecina, ka gan gada laikā, gan, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo jauniešu skaits un īpatsvars ir palielinājies, jo daļa audzēkņu un studentu neturpina strādāt vai aktīvi meklēt darbu.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji
2019. gada 2. ceturksnī 31,0 % jeb 433,5 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,6 tūkstošiem jeb 0,1 %, bet gada laikā – par 5,5 tūkstošiem jeb 1,3 %.
2. ceturksnī 15,6 tūkstoši jeb 3,6 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 2,6 %, bet 2019. gada 1. ceturksnī – 2,7 %.
2. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 6,9 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk
