• Tweet

Diemžēl partiju sistēmu Latvijā nevar nosaukt par stipru – tā ir veidošanās stadijā, šodien starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana” sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidents uzsvēra, ka partiju sistēmai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā un tādēļ vairums iedzīvotāju pamatoti uzskata, ka partijas nepārstāv sabiedrības intereses.

“Mūsu partijas ir mazas un vairākums ar īsu mūžu. Nereti tās tiek dēvētas par interešu grupām. Rezultātā partijas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst vienaldzīgi pret politiskajiem procesiem vai pieslienas populistiem,” sacīja Bērziņš.

Bērziņš uzskata, ka politiskām partijām jādarbojas ar mērķi pārstāvēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras personu grupu intereses.

“Satversmes tiesa pavisam nesen lēma, ka Satversmei atbilst norma, kas nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus republikas pilsētu un lielo novadu domju vēlēšanām. Tiesa atzina, ka spēkā esošā norma mudina personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, iesaistīties politisko partiju darbībā. Tādējādi sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams politiskais process. Šo argumentāciju var attiecināt arī uz manis rosinātajiem priekšlikumiem politisko partiju leģitimitātes paaugstināšanai. Tie paredz – partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Turklāt tām politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām,” atgādināja Bērziņš.

Runājot par valsts pārvaldes efektivizēšanu, Bērziņš atgādināja, ka bieži ir runāts par iespējamām izmaiņām attiecībās starp valsts varas atzariem.

“Es pirms aptuveni pusotra gada piedāvāju likumdošanas iniciatīvu, kura paredzēja ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu, mainīt ministru iecelšanas kārtību un paaugstināt parlamentāro sekretāru lomu. To nepieciešams darīt, lai tuvinātu Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim. Mums vajadzīga stiprāka un efektīvāka izpildvara, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām. Piedāvātās izmaiņas Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī paredz pārskatīt parlamenta, valdības un Valsts prezidenta kompetenci,” uzsvēra prezidents, norādot, ka šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību valstī, tomēr tie būtu soļi attīstības virzienā.

Pēc Bērziņa domām, to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un bezmērķīgie politiskie cīniņi kaut nedaudz tiktu mazināti.