• Tweet

Sniegs iepriecina mazos rīdziniekus – var vizināties ar ragavām, slidināties no kalna, pikoties, velt sniegavīru. Taču tur, kur ir aktīvā atpūta, ir arī traumas. Bērnu ķirurģe Maruta Zīlīte, kurai ir vairāk nekā 50 gadu darba stāžs, Riga.lv pastāstīja par izplatītākajām “ziemas” traumām un par to, kā nekļūt par pacientu.

Maruta Zīlīte pacientus uzņem Rīgas veselības centra filiālē “Imanta” – viņu pazīst visi, kas dzīvo vai ir dzīvojuši Imantā, un mēs nepārspīlējam.

“Gan ziemā, gan vasarā traumas ir vienas un tās pašas – mainās tikai veids, kā tās tiek gūtas. Ja vasarā par maniem pacientiem kļūst velosipēdisti, skeiteri, skrituļslidošanas cienītāji, tad ziemā – tie, kas vizinās ar ragavām, slidām, vai ir pikojušies,” pastāsta bērnu ķirurģe.

Speciāliste aicina vecākus saprast pašiem un paskaidrot saviem bērniem vairākas svarīgas lietas. Pirmā: no kalna vizināties vislabāk tomēr ir ar ragavām.

“Ragavas dod iespēju tās vadīt. Savukārt šļūcamie paliktņi ir briesmīga lieta. Tie ir ne tikai sāpīgi astes kaulam, bet tie ir arī ļoti bīstami – nobremzēt ir gandrīz neiespējami, ja nobrauciena laikā mainās trajektorija un priekšā ir koks, tad var rēķināties, ka bērns tajā ietrieksies. Pat uz skolas somas šļūkt būtu drošāk,” stāsta ārste.

Otrā lieta, kas arī ir ļoti svarīga – pareizi ar ragavām bremzēt. “Kājas jāliek pie sāniem, gar sliedēm, nekādā gadījumā tās nedrīkst izstiept uz priekšu. Citādi kritiena gadījumā kājas ir zem ragavām, kā rezultātā bērns var iegūt ļoti nopietnas traumas,” stāsta speciāliste.

Trešā – slēptie apdraudējumi, tas ir, stikli, asi priekšmeti, ko apslēpj sniegs. “Periodiski pie mums nonāk bērni ar grieztām brūcēm – ragavas iekritušas kupenā, bet, izrādījies, ka tur ir stikla pudele. Šādi būvgruži sagriež apģērbu un savaino ķermeni,” ar savu pieredzi dalās ķirurģe.

Vēl viena problēma ir bērnu agresija. “Situācija. Bērns no labvēlīgas ģimenes Ziemassvētkos saņem desmit dāvanas, bet puika no viņa pagalmu – nevienu. Un šie zēni ārā satiekas. Visbiežāk šādās situācijās, pēc manas pieredzes, zēns no nelabvēlīgas ģimenes fiziski ir stiprāks. Un, kad viņš dzird par desmit lieliskām dāvanām, bet pats nav saņēmis nevienu, talkā nāk fizisks spēks, kā viņa pārākuma pierādījums,” stāsta ārste. Pēc dakteres Zīlītes vārdiem, bez kautiņiem, bērni savas dusmas izpauž, nogrūžot pa kāpnēm, un vēl gadās situācijas, kad sniega pikās tiek ielikti akmeņi – tas, kuram ar šādu piku tiek iemests, kļūst par bērnu ķirurga pacientu.

Foto: Publicitātes