• Tweet

Intervija ar pašvaldības SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.

– Rīgas dome budžeta grozījumos uzņēmumam piešķirs apmēram sešus miljonus latu. Šī nav pirmā reize, kad Rīgas satiksme saņem papildu naudu. Vai šoreiz vajadzību pēc papildu dotācijas noteica nesen piešķirtie braukšanas atvieglojumi, jo gada sākumā nav iespējams prognozēt gan politiskos lēmumus, gan pārvadājumu dinamiku?

– Tiek sastādīts uzņēmuma budžets, kurā ir prognozētā ieņēmumu un izdevumu daļa. Attiecīgi ir arī Rīgas domes budžets, kurā iekļautas sabiedriskā transporta izmaksas. Šogad Rīgas domes pamatbudžetā plānotais finansējums bija mazāks, līdz ar to Rīgas satiksmes budžets tika apstiprināts ar divpadsmit miljonu latu deficītu. Protams, nevienam tas nav pārsteigums, jo jau diezgan ilgus gadus, bet pēdējos trīs gadus – pilnīgi apzināti – budžets tiek gada sākumā apstiprināts ar deficītu, un tad seko tas, ko jūs teicāt. Tad skatāmies, kas notiek ar dažādām pozīcijām, piemēram, izdevumi par degvielu. Šogad bija domes lēmums piešķirt atlaides skolēniem. Varbūt šī atlaide izskatās – nu, kas tad tur, viens, komats, trīs miljoni, bet tas ir tikai viens ceturksnis. Nākamgad būs vairāk – par pilnu gadu. Tāpēc nevar pateikt, ka sešus miljonus izlietosim tikai tur vai tur.

– Rīgas centrāltirgū tirgotāji stāstīja, ka pēc tam, kad pensionāri varēja braukt par brīvu, noiets tirgū palielinājās par divdesmit procentiem.

– Varētu būt. To redzam pēc biļešu reģistrācijas – pieaugums bija par vairāk nekā 320 procentiem. Tik liels cipars man bija pārsteigums. Kad Tallinā skatījāmies bezmaksasbraukšanas modeli, uz jautājumu par plānoto pasažieru pieaugumu viņi atbildēja – pieci procenti trīs līdz četru gadu laikā.

– Kā jūs vērtējat Tallinas bezmaksas sabiedriskā transporta modeli?

– Ieviešot Tallinas modeli, nekas nemainītos tajā sistēmā, kas jau Rīgā ir. Tikai klāt nāktu vēl viena iedzīvotāju grupa, kas izmantotu sabiedrisko transportu bez maksas. Tas būtu ieņēmumu samazinājums, kas atkal jākompensē Rīgas domei. Ekonomisku pamatojumu es neredzu, jo tik un tā Tallinā tiek ieviesta elektroniskā norēķinu sistēma, gandrīz tāda kā Rīgā. Visiem Tallinas iedzīvotājiem šīs kartes būs jāreģistrē, kaut arī sabiedriskais transports būs par brīvu. Tātad kontrole paliek. Tie, kas nav deklarēti Tallinā, brauktu par maksu. Viens arguments viņiem ir tas, ka Tallinas apkārtnes ciematiņu iedzīvotāji varētu neizmantot privāto transportu, otrs – ka tas varētu rosināt kādu daļu deklarēties Tallinā. Vai tas tā notiks vai nenotiks, laiks parādīs.

– Šobrīd Rīgas satiksme saņem finansējumu no pašvaldības un valsts. Par ko maksā valsts?

– Jāsāk ar vēsturi. Bija pārvadājumu likums, kurā tika noteikts, par ko un cik maksā valsts – par invalīdiem, skolēniem, studentiem un tiem maršrutiem, kas iziet ārpus pilsētas administratīvās robežas. Tas attiecās uz visām lielākajām pilsētām. Sākumā valsts vienkārši nogrieza finansējumu, pēc tam piekoriģēja likumu, pēc tam – Ministru kabineta noteikumus. Paskatījās, cik daudz naudas ir, izmainīja kaut ko normatīvajos aktos – vai nu finansējumu, vai, kā tagad, attiecināmo procentu. Tas turpinās.

– Cik ir tādu pasažieru, kuri maksā septiņdesmit santīmu par braucienu?

– Ap četri procenti. Agrāk bija apmēram divdesmit procenti un rindas pie vadītāja kabīnes. Tas nav nekāds jaunizgudrojums, pasaulē tāda prakse ir. Pirmām kārtām, tā ir mazāka skaidrās naudas masa transportlīdzekļos. Nav te neviens no citas planētas, visi saprot, ka tur, kur ir skaidra nauda, ir kāds vilinājums.

– Novembra beigās bezbiļetniekiem būs jāsāk maksāt lielās soda naudas, par ko tauta jau tagad šausminās.

– Man ir jautājums – kāpēc uztraucamies, vai sodu varēs samaksāt? Tāpēc, ka jau iepriekš plānojam pārkāpumu? Sodam ir jāstimulē izpildīt pienākumu – nopirkt biļeti. Nepateikšu, kāds sods draud par to, ka veikalā nozog maizi, kas arī maksā apmēram piecdesmit santīmu. Tā ir zādzība. Vai tad transportā nav tas pats? Bet ir viedoklis, ka zaķis – tas jau nekas. Tramvajs taču brauks, ja arī zaķis iekāps. Arī tad, kad būs jaunie sodi, cilvēks varēs maksāt un maksāt, un neiekļūt soda reģistrā. Mums gan ir cerība, ka varbūt apniks maksāt un viņš nopirks biļeti. Cilvēkiem nevajag satraukties par soda naudu, jo biļešu cenas nav mainījušās! Un nākamā gada budžetā neplānojam tās mainīt.

– Uzņēmumam bezbiļetnieki sit pa maku. Cik daudzi tad brauc par zaķi?

– Varam runāt par tiem, kurus esam pieķēruši. Pagājušajā mēnesī viņu bija vairāk nekā 7000. Varam pieņemt, ka bezbiļetnieku ir desmit līdz piecpadsmit procentu, bet nezinu, vai tik daudz būs. Reidu kontroles uzrāda lielāku efektivitāti, un mēs tās pieņemam par pamatu vērtēšanai.

– Oktobrī pieķerts krietni vairāk bezbiļetnieku, un arī pārbaužu skaits bijis daudz lielāks. Vai tas nozīmē, ka Kontroles dienests strādā aktīvāk un kontrolieru ir vairāk?

– Tas notiek, pateicoties analīzei un plānošanai. Kontrolieru fiziskais skaits nav palielinājies. Ir vietas, kur kontrolieri var stāvēt diendienā, bet bezbiļetnieki tur tik un tā būs. Piemēram, Ķīpsalā. Bet nav tā, ka soda naudas ir primārais, kontrolei ir vairāk audzinoša funkcija.

– Ir pasažieri, kuri būtu gatavi uz vietas samaksāt sodu, diemžēl viņiem tobrīd nav skaidras naudas. Kāpēc kontrolieri nevarētu pieņemt maksājumu ar karšu nolasīšanas aparātiņu?

– Būs. Pašreiz izskatām piedāvājumu, kur tehniskais risinājums ir elementārs: viedtālrunim pievieno lasītāju, instalē programmu, ir uzņēmuma konts, un tajā pārskaita soda naudu. Tad varēs samaksāt uzreiz arī ar karti. Atvieglosim kontrolieriem darbu.

– Ir vairāki autobusu maršruti, kur siltā laikā dažās pieturās nav iespējams iekļūt transportā, tik piebāzts tas ir. Dzirdēts, ka Rīgas satiksmē atbild – mūsu statistika liecina, ka autobuss nav piepildīts, viss ir kārtībā. Kāpēc neaprīkot autobusus ar sensoriem, kas reģistrē arī iekāpušos pasažierus? Daudzi brauc bez biļetes vai nereģistrē talonu, tāpēc reālā situācija atšķiras no reģistrēto biļešu skaita.

– Pilnīga taisnība. Kad saņemam šādas sūdzības, paskatāmies validācijas. Reizēm tās uzrāda, ka nav par ko satraukties, ka gandrīz pat sēdvietas nav aizņemtas. Tad tur strādā kontrolieri, bet tas arī neatrisina problēmu. Kontrole var palielināt ieņēmumus, bet transports tik un tā ir pārpildīts. Skaitītāji mums ir, mēs tos izmantojam. Situāciju līdz septembrim risinājām, maršrutā palaižot lielās ietilpības mašīnas. Tagad šīs iespējas ir izsmeltas, bet palielināt reisu skaitu – tas ir stipri padārgi. Varēsim kaut ko mainīt pēc tam, kad tiksim pie jauniem lielākas ietilpības transporta līdzekļiem. Pagaidām pilnīgi nav skaidrs, kas notiks ar Pierīgu, ja valsts finansējums, kā tagad izskatās, varētu būt apmēram puse. Kaut kādus maršrutus apvienosim, kaut ko samazināsim. Citu iespēju nebūs.

– Zemās grīdas tramvajs jau ir, bet vai Rīgā būs jauni autobusi un trolejbusi?

– Izsludināts jauns iepirkums autobusiem un trolejbusiem. Plānots, ka apmēram astoņdesmit procenti no tiem ir lielas ietilpības, tā saucamie savienotie. Varēsim variēt, kas tiks ātrāk un vairāk saražots un piegādāts, jo piegāde notiks četru gadu laikā. Pirmajā gadā tās būs tikai garās mašīnas.

– Pēc cik ilga laika transportlīdzeklis jānomaina?

– Ir dažādi. Slavenajiem turku mersedesiem kalpošanas laiks ir desmit gadu, bet Rīgā tie ir jau piecpadsmit gadu. Varbūt izskatās labi no ārpuses, bet katra detaļa un agregāts nolietojas. Tad ir muļķīgi no finanšu viedokļa mašīnā, kuru nāksies norakstīt, ieguldīt naudu. Tad ļoti strauji pieaug izmaksas, kas jāiegulda. Mums savulaik ārzemnieki dāvināja humāno palīdzību – autobusus, kam kalpošanas laiks bija beidzies. Mēs pabraucām vēl gadu, un sākās problēmas, vairs nedarbojās automātiskā ātrumkārba, kas tolaik bija retums. Bet tā maksāja desmit līdz piecpadsmit tūkstošus.

– Piekritīsiet, ka mikroautobusi gan ir salīdzinoši briesmīgi un šajā biznesā pagaidām kārtības ir maz.

– Piekrītu, bet situācija ir tāda, ka mēs esam formāli, juridiski pārņēmuši no Satiksmes departamenta līgumus, kas bija spēkā līdz šī gada janvārim. Viens pret vienu, bez izmaiņām. Bet arī šie pārvadātāji nezina savu nākotni, un viņu interesēs nav kaut ko ieguldīt. Jau otro reizi esam izsludinājuši iepirkumu, sūdzības sarakstītas bez jēgas. Mūsu skatījumā, vērtējot sūdzību būtību, – tās ir darbības, lai pēc iespējas ilgāk noturētu tādu situāciju, kāda ir pašlaik. Likumdošana to pieļauj. Kamēr tas būs tā, tikmēr… tā tas būs. Pēc mūsu iepirkuma dokumentācijas var redzēt prasības – jābūt jaunām mašīnām, aprīkotām ar salona sildīšanu, kondicionēšanu, automātiskajām durvīm un nākotnē – arī ar vietu invalīdam.

– Tātad jāgaida labāki laiki?

– Nevajag sev un citiem iestāstīt, ka tagad ir slikti laiki! Ja Rīgas satiksmes budžets ir apmēram simt miljoni latu, tad investīciju projektos varam ieguldīt divdesmit procentus no budžeta katru gadu. Tādu pamatsummu ir svarīgi saglabāt, jo mums diemžēl bedre radās no deviņdesmitā līdz deviņdesmit septītajam gadam. Tad sabiedriskā transporta atjaunošanā pamatlīdzekļos netika ieguldīts nekas. Septiņi astoņi procenti līdzekļu bija jāizlieto atjaunošanai vai jāuzkrāj, bet tolaik tos tikai uzskaitīja un jauni transporta līdzekļi netika pirkti. Izveidojās situācija, ka parku varēja atjaunot nevis pakāpeniski, pa daļām, bet iepērkot vienlaikus lielu daudzumu transporta līdzekļu. Tāpēc tagad šo situāciju izlīdzinām ar iepirkumiem, izmantojot kredītresursus. Ar šo iepirkumu autobusu un trolejbusu sadaļā būsim nonākuši normālās sliedēs.

***

Uzziņai

Viena pasažiera pārvadājuma pašizmaksa, 2009.–2012. gads

2009. g. 2010. g. 2011. g. 2012. g.

Viena brauciena pašizmaksa Ls 0,59 Ls 0,67 0,66 Ls 0,69

(izdevumi/pasažieru skaits)

Pasažieru skaits 168 133 141 141

(miljoni)

Ekspluatācijas izdevumi 99 89 92 97

(miljoni, Ls)

Ieņēmumi no biļetēm 37 36 32 32

(miljoni, Ls, bez PVN)

Vidējā maksa par braucienu 0,22 0,27 0,23 0,22

(Ls, bez PVN)

Braukšanas tarifs, Ls 0,40 0,50 0,50 0,50

Avots: nra.lv /Antra Gabre