• Tweet

Mediķu algām Latvijā vajadzētu būt divas reizes lielākām nekā šobrīd, piektdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Belēvičs intervijā norādīja, ka šobrīd veselības aprūpes sistēmā Latvijā izveidojusies situācija, kad personas ar pamatizglītību, personas ar vidējo profesionālo izglītību, kā arī personas ar augstāko pirmā līmeņa profesionālo izglītību, saņem pilnīgi vienādu algu.

“Veselības ministrija bija par algu celšanu, ja tas veselības aprūpes iestādēm tiek kompensēts,” sacīja Belēvičs, norādot, ka šī kompensācija ir pārāk zema un izveidojas situācija, kad “studēta medmāsa un vecmāte saņem 374 eiro, un sanitārs 370 eiro…tā ir tā problēma,” situāciju skaidroja Belēvičs.

Belēvičs pauda pārliecību, ka aizvien ir iespēja atrast līdzekļus algu palielināšanai, tai skaitā no līdzekļiem, kas palikuši pāri no prezidentūras. Ministrs norādīja, ka veselības aprūpē strādājošajiem varētu pieaugt jau nākamgad.

“Ir cerības, ka budžeta likumā atsevišķā pantā tiks rakstīts, ka par to, kas ir pārāk salds, un to, kas ir pārāk trekns, iekasētais akcīzes nodoklis nākamgad un visus nākamos gadus aizies veselības aprūpei,” sacīja Belēvičs.

“Veselības sistēma Latvijā ir laba, bet tā balstās uz divām lietām – mediķiem nesamaksātām algām un ļoti lieliem pacientu līdzmaksājumiem,” sacīja Belēvičs.

Komentējot izskanējušos informāciju, ka lielākajās valsts slimnīcās šogad vairs nav iespējams saņemt vairākus valsts apmaksātus ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus, jo aizpildītas visam gadam slimnīcām piešķirtās kvotas, Belēvičs norādīja, ka slimnīcās kvotas beigušās, taču tas nenozīmē, ka tās neturpinās sniegt pakalpojumus un it īpaši akūtos gadījumus.

“Situācija vistiešākajā mērā ir saistītā ar to, ka valsts no budžeta līdzekļiem medicīnai atvēl vismazāko finansējumu visā Eiropas Savienībā (ES),” sacīja ministrs.

“Mediķu algai jābūt tādai, lai cilvēki varētu dzīvot cieņpilnu dzīvi,” pauda ministrs, norādot, ka tai vajadzētu būt divas reizes lielākām nekā šobrīd.

Jau vairākkārt vēstīts, ka Latvijas veselības nozarē valda haoss – trūkumus rada zemais finansējums veselības aprūpei – galvenās problēmas aizvien ir garās rindas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, augstie pacientu līdzmaksājumi un zemās mediķu algas.