• Tweet

Maija beigās noslēdzās konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. gada, kā rezultātā iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās. No tā izriet, ka nākamo desmit gadu laikā, lai nodrošinātu pasažieriem ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu, valstij varētu nākties segt aptuveni 447 miljonu eiro lielu starpību starp ieņēmumiem par biļetēm un faktiskajiem izdevumiem maršrutu nodrošināšanai. Tas ir nozarē līdz šim nebijuša apjoma iepirkums, kura vērtība varētu pārsniegt pusmiljardu eiro. Konkursā daudzas pieredzes bagātas, autobusu satiksmi nodrošinošas firmas palikušas aiz žoga – atsevišķos gadījumos pat priekšroka dota korupcijas skandālos iesaistītiem uzņēmumiem un tādiem, kas piedāvā neticami zemu cenu par pasažieru pārvadājumiem. Un tā vien šķiet, ka solījumu par pakalpojuma kvalitātes uzlabojumiem pasažieriem vietā mēs varētu sastapties ar pasažieru pārvadājumu sabiedriskā autotransporta pieejamības samazināšanos.

Ja konkursa rezultāti tiešām paliks spēkā, tad pazušanai lemta, piemēram, tik labi pazīstama pasažieru autobusu firma kā “VTU – Valmiera”. Tā vietā sabiedrisko transportu nodrošinās sīkfirmas “Sabiedriskais autobuss” no Latvijas un “Vlasava” no Lietuvas. “Sabiedriskais autobuss” savācis gandrīz 1/4 daļu no kopējiem autobusu pasažieru pārvadājumiem Latvijā. Jāatzīmē, ka “Sabiedriskais autobuss” valstij nodokļos maksā praktiski neko un uz tā fona tiks iznīcināti tādi uzņēmumi, kuru maksājumu summa valstij noteikti sniedzas virs 10 miljoniem eiro gadā.

“Sabiedriskais autobuss” pieder firmai B-Buss, kura ir īpašniece vēl piecām pārvadājumu kompānijām, tostarp “Rīgas Mikroautobusu satiksmei”, kas izpelnījusies uzmanību gan ar pārspīlēti labvēlīgiem līgumiem no “Rīgas Satiksmes” puses, gan iespējamām manipulācijām ar kompensācijām par pārvadājumiem, gan arī KNAB uzsāktu izmeklēšanu. Jāpiebilst arī tas, ka “B-Bus” maija sākumā bija gandrīz 80 tūkstošu eiro (79 482 uz 07.05.2020) liels nodokļu parāds.

Tāpat nav saprotams lēmums attiecībā uz Ventspili, kur par uzvarētāju atzīts AS ”Talsu autotransports”, lai gan no visiem pretendentiem 16 lotēs PSIA ”Ventspils reiss” vienīgais saņēma maksimāli iespējamo punktu skaitu par tehnisko piedāvājumu, 100% apmērā izpildot visas pasūtītāja prasības. Tas raisījis jautājumus par to, vai pārvadājumu kvalitāte un drošība pasažieriem nākotnē nesamazināsies?

Tāpat konkursā nevienu daļu nevinnēja šobrīd apjoma ziņā lielākais pakalpojumu sniedzējs CATA.

Līdz šim par konkursa rezultātiem iesniegtas jau vairākas sūdzības, tostarp no AS “CATA”, SIA “Dobeles autobusu parks”, SIA “Jelgavas autobusu parks”, SIA “Norma-A”, SIA “Tukuma auto”, SIA “Ventspils reiss”, SIA “Jēkabpils autobusu parks”, SIA “Gulbenes autobuss”, SIA “Balvu autobuss”, kā arī SIA “VTU Valmiera”.

Savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrībai LAKRS ir pamatotas aizdomas par to, ka tuvākajos gados pasažieru pārvadājumu nozarē tiks iznīcināta godīga konkurence, izspiežot no tirgus lielus, profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus.

“Zaudējot profesionālus un pieredzējušus vietējos uzņēmumus, LAKRS diezgan droši var apgalvot, ka tiks zaudēti arī daudz profesionālu autobusu vadītāju un citus transporta darbinieku un arodbiedrībai esot dibināts pamats šādām bažām. Noslēdzoties iepirkumam un mainoties darba devējiem, tiks piedāvāti jauni darba līgumi autobusu vadītājiem, un arodbiedrībai LAKRS, zinot šī brīža darba līgumu nosacījumus uzņēmumos un lētākos pretendentu piedāvājumus, ir pārliecība, ka daļai no pretendentiem šie jaunie piedāvājumi nebūs labāki un tie nebūs autobusu vadītāju un citu transporta darbinieku interesēs. Tātad darbiniekiem izvēlē būs vairāki ceļi – pensionēties, atkal doties darba meklējumos uz citām valstīm, vai samierināties ar darbu neatbilstošos darba apstākļos un par zemām algām. Tā vien šķiet, ka iepirkuma organizētāji mērķtiecīgi strādājuši tajā virzienā,” pausts arodbiedrības vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un “Autotransporta direkcijai”.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicinājis satiksmes ministru skaidrot konkursa norisi, kā arī ir izdevis rezolūciju steidzami informēt valdību par plānotā iepirkuma ietekmi uz valsts budžetu.

Skaidrs, ka desmit gadu garumā nav iespējams prognozēt visas izmaksas, un tas, ka valstij varētu nākties segt aptuveni 447 miljonu eiro lielu starpību starp ieņēmumiem par biļetēm un faktiskajiem izdevumiem maršrutu nodrošināšanai, varētu būt vien pieņēmums un īstā summa varētu būt daudz lielāka, jo beigu beigās varētu nākties palielināt valsts dotācijas.

Tikai aklais var neredzēt, ka “Autotransporta direkcijas” iepirkums ir vistīrākā fikcija un steidzami jāmaina modelis, kā izvēlēties sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājus, jo pašreizējā metode nedod pārliecību par pakalpojuma kvalitātes uzlabojumiem pasažieriem, bet drīzāk – korupcijas riskiem pašā “Autotransporta direkcijā”. Jo šādam iepirkumam nav nekāda loģiska pamatojuma – neviens nevar prognozēt pakalpojuma cenu veidojošās izmaksas 10 gadus uz priekšu – šobrīd konkursa noteikumi drīzāk izskatās pēc zīlēšanas kafijas biezumos. Vēl vairāk – šāds iepirkums veido priekšnoteikumus iespējamam izmaksu pieaugumam gan pasažieriem, gan visiem pārējiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Vai tiešām premjers, Valsts kontrole un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to neredz?

Foto: F64