Austrumu robežbūves lietā aiztur vēl trīs robežsargus
Pirms gada Iekšējās drošības birojs uzsāka izmeklēšanu par iespējamu valsts mantas izsaimniekošanu un dienesta noziegumiem ap četrdesmit miljonu vērtajā Austrumu robežas sakārtošanas projektā. Līdz šim krimināllietā aizdomās turētas četras personas, tostarp bijušais robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars un būvnieki. Tagad aizturēti vēl trīs robežsargi, arī dienesta priekšnieka vietnieks Martukāns, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tikmēr par robežsardzi atbildīgā Iekšlietu ministrija vēl nav tikusi skaidrībā, kā blēdības varēja notikt. Dienesta izmeklēšanās rezultātu vēl joprojām nav.
Austrumu robežas būve ir apjomīgākais Iekšlietu ministrijas projekts pēdējo desmit gadu laikā. Plānots jau sen, taču kavējās naudas trūkuma un lēnās robežas demarkācijas dēļ. Uzrāvienu tas ieguva pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Cauro robežu ar steigu sāka sakārtot.
Pieredzes tik lielu projektu vadīšanā robežsardzei nebija. Tā izsludināja iepirkumus, kuru rezultātā identiski tilti uz Baltkrievijas un Krievijas robežas cenā atšķīrās četrkārt. Būvnieki brīvi izcirta kokus robežas zonā, kur tie palika tālāk, nevienu neinteresēja.
Valsts kontrole uzsvēra, ka robežas būve izceļas ar līdz šim neredzētu uzraudzības un vadības trūkumu.
“Es arī vēlētos vērst uzmanību visiem uz Valsts kontroles ieskatā uz tādu bezprecedenta likuma ignorēšanu, ko mēs redzam robežsardzes rīcībā, visatļautību un pat patvaļu. Robežas izbūves darbi ir plānoti un darīti tā, it kā uz valsts robežsardzi likums neattiektos,” pauda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Pārkāpumus izmeklē Iekšējās drošības birojs. Līdz šim krimināllietā statuss ir četrām personām, tostarp bijušajam robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram. Nesen Iekšējās drošības birojs aizturēja vēl divus robežsargus, kas iesaistīti robežbūvē. Viļakas un Ludzas pārvaldes Bruņojuma un inženiertehnisko līdzekļu dienesta priekšniekus.
No 22. aprīļa statuss krimināllietā ir arī robežsardzes priekšnieka vietniekam Jurim Martukānam
“Nekā personīga” zināms, ka Martukāna aizturēšana saistīta ar to, ka viņš pagājušā gada decembrī parakstījis dokumentus par Baltkrievijas pierobežā uzceltu tiltu. Tā rezultātā būvniekam samaksāti seši līdz septiņi simti tūkstoši eiro. Tas ir viens no tiltiem, kura cena četrkārt pārsniedz līdzinieku izmaksas uz Krievijas robežas.
“Nekā personīga”zināms, ka Martukāns aizturēts, lai pārbaudītu viņa līdzdalību viena sadārdzinātā tilta apmaksāšanā. Decembrī viņš parakstījis dokumentus, kā rezultātā būvniekam sabiedrībai “Igate” izmaksāti 600 – 700 tūkstoši eiro. Tobrīd dienesta priekšnieks Guntis Pujāts bijis īsā atvaļinājumā.
Martukānam nav piemēroti drošības līdzekļi, kas liegtu viņam strādāt robežsardzē. Arī dienesta priekšnieks Pujāts, kas līdz šim noliedzis pārmetumus pārkāpumos robežas būvē, uzticēsies saviem darbiniekiem līdz spriedumam krimināllietā. Dienesta pārbaudes nebūs.
“Valsts robežsardzes rīcībā nav informācijas par VRS priekšnieka vietniekam pulkvedim J. Martukānam piemērotiem jebkādiem ierobežojumiem veikt dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros. Valsts robežsardze uzsver, ka kamēr nav pabeigta izmeklēšana Iekšējā drošības biroja uzsāktajā kriminālprocesā, nav pierādīta konkrētu amatpersonu vaina un nav notiesājoša sprieduma, nevienu personu nav pamata uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,” norāda Pujāts.
Martukāns joprojām turpina pārstāvēt robežu arī sanāksmēs Iekšlietu ministrijā. Tur kolēģi nezina, ka amatpersona ir izmeklēšanas subjekts.
“To es laikam esmu palaidis garām, jo presē neesmu to lasījis. Jo Martukāna kungu es redzēju burtiski pirms maija svētkiem sanāksmē, sēdējām divu metru attālumā. Tas bija 30. aprīlī vai kādā. Tepat, ministrijas telpās,” norādīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs.
Par četrkārt sadārdzinātajiem tiltiem un pierobežā pazudušo mežu tika stāstīts jau pirms gada. Septembrī Iekšējās drošības birojs aizturēja bijušo robežsardzes priekšnieku Garbaru. Decembrī ziņojumu pabeidza Valsts kontrole. Taču Iekšlietu ministrija joprojām nav tikusi skaidrībā, kas īsti uz robežas ir noticis.
Iekšlietu ministrija Sanda Ģirģena vadībā nav steigusies pārbaudīt iespējamos likuma pārkāpumus robežas ierīkošanā. Sākotnēji ministrs atgaiņājās, ka izmeklēšanu veic IDB, pēc tam aizbildinājās, ka jāsagaida Valsts kontroles atzinums. Valsts kontroles ziņojuma melnraksts ministrijai bija pieejams novembrī. Taču tikai pēc tā publiskošanas janvārī ministrs pieprasīja Nodrošinājuma valsts aģentūrai un robežsardzei veikt dienesta izmeklēšanas.
“Pēc valsts kontroles ziņojuma publicēšanas ministrs ir izdevis rīkojumu par Ārējās robežas uzraudzības komisijas izveidošanu un šajā gadījumā komisija aktgīvi strādā. Komisijas uzdevums bija tikt galā ar problēmam, kuras bija identificējusi Valsts kontrole un arī žurnālisti,” pauda Iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.
Ministrs bija uzdevis arī veikt dienesta pārbaudes un uzsākt arī disciplinārlietas, pārbaudes tiek veiktas, izmeklēšana ir finiša taisnē. Tuvākajās nedēļās ir jābūt arī rezultātiem.
Jāmin arī, ka šajās lietās iesaistītas personas daļa vairs nav darba attiecībās, tas atkal paredz dažādas problēmas par atbildības piemērošanu tieši saistībā ar disciplinārlietām.
Žogi, ceļi un tilti uz Krievijas robežas ekspluatācijā bija jānodod jau decembrī. Taču konstatēti daudz un būtiski pārkāpumi, tāpēc šobrīd neviens neprognozē, kad tas varētu notikt. Arī uz robežas ar Baltkrieviju celtnieki no augusta nestrādā. Tagad, iespējams, būvniecību kā pasūtītājs no robežsardzes pārņems Nodrošinājuma valsts aģentūra. Tā uzskata, ka iepirkumus varēja rīkot daudz ekonomiskāk.
“Tas ka vispārīgā vienošanās ir paredzēti tilti, paredzēti darbi tas neuzlika par pienākumu valsts robežsardzei šos tiltus pasūtīt. Ja vajag, varam sūtīt uz vispārīgās vienošanās pamata, ja vajag, ir otra iespēja – par katru darbu taisīt atsevišķu iepirkumu,” sacīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors.
“Bija iespējams taisīt arī atsevišķu iepirkumu. Tas ir pasūtītāja varā. To mēs esam analizējuši, ņemot vērā ka iespējams, varētu būt tālāk realizēts Valsts kontroles ieteikums, ka tas tomēr būtu jādara aģentūrai. Tāpēc arī esam sākuši analizēt visus šos jautājumus,” turpināja Ivanovs.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ivanovs ir pensionēts robežsardzes ģenerālis. Garbars ir bijis viņa kolēģis, bet Martukāns – padotais. IDB uzsācis lietu arī pret kādu aģentūras darbinieku, kas bijis iesaistīts pierobežas zemes atsavināšanā.
Vēl par tēmu:
CSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākMinistrs Edgars Tavars rosina stiprināt pašvaldību kiberdrošību, veidojot kiberdrošības kompetences centru, kura izveidi un darbību atbalstītu arī CERT.LV
Lai stiprinātu pašvaldību kopējo kibernoturību, attīstītu IKT speciālistu kompetenci un efektīvāk izmantotu finanšu un cilvēkresursus, viedās administrācijas un reģionālās attīstības...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālākLVM pārsūdzēs tiesā Konkurences padomes lēmumu par naudas sodu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu lietā
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzskata par nepamatotu un netaisnīgu Konkurences padomes (KP) piemēroto naudas sodu, kas pieņemts attiecībā uz 90. gados – vēl pirms LVM dibināšanas – noslēgtajiem...
Lasīt tālāk
