Augustā vērojams mēnesim neraksturīgs cenu kāpums
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,4 %.
Augustam parasti ir raksturīgs cenu samazinājums, kas saistīts ar sezonāliem faktoriem. Tomēr šī gada augustā cenas pieauga, ko veicināja siltumenerģijas tarifa pieaugums un pārtikas produktu cenu lēnāks kritums nekā tas raksturīgs šim mēnesim. Iepriekš cenu kāpums augustā bija vērojams 90.gadu sākumā, 1997.gadā un 2007.gadā.
Lielākā palielinošā ietekme augustā bija siltumenerģijai saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1.augusta. Cenas siltumenerģijai pieauga par 6,4%, kopējo patēriņa cenu līmeni palielinot par 0,2 procentpunktiem.
Liela ietekme bija arī cenu kāpumam pakalpojumiem, kas pieauga vidēji par 0,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa īres maksai un ēdināšanas pakalpojumiem.
Parādoties tirdzniecībā jaunām rudens sezonas precēm, augustā cenas pieauga apģērbiem par 3,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi palielināja par 0,1 procentpunktu.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā praktiski saglabājās nemainīgas. Pasaules naftas cenām augustā bija vērojams kritums – mēneša laikā tās samazinājās vidēji par 7,6%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 56 USD par barelu, pēc tam mēneša laikā svārstoties no 58 līdz 61 USD par barelu robežās. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas ir pieprasījuma samazināšanās pazīme, kā arī Saūda Arābijas apņemšanās rīkoties, lai sekmētu naftas cenu kāpumu.
Lielākā pazeminošā ietekme augustā bija cenu kritumam pārtikai, tomēr tas bija lēnākais kritums šajā mēnesī pēdējo gadu laikā. Mēneša laikā pārtikas preču cenas samazinājās par 0,4%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem, savukārt lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam kafijai, gaļai, zivīm, sieram un biezpienam. Pasaules pārtikas cenām augustā bija vērojams straujākais kritums šajā gadā. Augustā, salīdzinot ar jūliju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija graudaugu cenām, ko ietekmēja ražas pieaugums un lielās eksporta iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs. Saruka arī cukura cenas, ko veicināja Brazīlijas valūtas vērtības samazināšanās, kas stimulēja cukura eksportu. Pasaules cenas pieauga augu eļļām, bet gaļai un piena produktiem praktiski saglabājās nemainīgas.
Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas pieauga par 3,2%. Gada vidējā inflācija bija 3 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs augstāka par 2018.gadā vēroto un var sasniegt 3%. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām
Vēl par tēmu:
Saeimas komisija: Tarifiem elastīgāk jāatspoguļo energoresursu cenu izmaiņas
Pēc iespējās ātrāk jāorganizē efektīvs atlikumsiltuma tirgus, un siltumapgādes tarifiem elastīgāk jāatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas, trešdien, 24.aprīlī, uzsvēra...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākVisu izšķirs tirgi
Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...
Lasīt tālākVai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?
Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...
Lasīt tālākLatvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes
Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākLatvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas
Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...
Lasīt tālākŠonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākAizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...
Lasīt tālākSankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus
Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...
Lasīt tālāk