• Tweet

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts Valsts apdraudējuma sakarā ar COVID-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojekts. Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai.

“Joprojām pastāv samērā liela neskaidrība par COVID-19 ietekmi uz tautsaimniecību, un ietekme uz ekonomiku ir atkarīga arī no vīrusa izplatības ilguma nākotnē. Tā kā pašlaik nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties un kādi ierobežojošie pasākumi joprojām būs nepieciešami, ar likumprojektu tiek noteikti pasākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, kā arī īpašie atbalsta mehānismi un izdevumi, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanu laika posmam pēc ārkārtējās situācijas beigām,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei.

Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” normas, kā arī ietverts jauns uz COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas noregulējumu vērsts tiesiskais regulējums. Uz iepriekšējā likuma pamata izdotajiem MK noteikumiem ir noteikts pārejas posms līdz šā gada beigām.

Likumprojektā ir saglabāti nosacījumi, kas ļauj COVID-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē ALTUM. Vienlaikus nepārtraukti būs pieejami arī visi ALTUM ikdienas finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības, darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās.

Lai arī šobrīd ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 9. jūnijam, tomēr nenoliedzami nodokļu maksātājiem, kurus skārusi COVID-19 izraisītā krīze, ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai pilnībā atgūtos no tās radītās ietekmes un atgrieztos pie ierastās darbības. Līdz ar to ir nepieciešams saglabāt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma uz trim gadiem regulējumu, papildus nosakot, ka krīzes skartajam nodokļu maksātājam ir tiesības minētajam pasākumam pieteikties līdz 2020. gada 30. decembrim.

MK noteikumi nosaka, ka dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam par strādājošajiem vispārējā nodokļu režīmā iesniedz līdz 30. jūnijam. Pašnodarbinātas personas – līdz nākamā mēneša 25. datumam. VID dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbadienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas (tātad – līdz 7. jūlijam vai attiecīgi – līdz 3. augustam). Līdz ar to dīkstāves pabalstu regulējums ir saglabājams arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Tāpat līdz gada beigām tiek saglabāts jau šobrīd paredzētais atbalsta pasākums attiecībā uz publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nekustama īpašuma nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu komersantam vai citam saimnieciskās darbības veicējam, biedrībai un nodibinājumam, kuru ietekmējusi ar COVID-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija.

Pārņemts arī regulējums, kas dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uz četriem gadiem nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas COVID-19 izplatības radītās finanšu sekas (neizslēgt no programmas vai nepazemināt programmas līmenī).

Pašvaldībām 2020. gadā tiek saglabātas tiesības atlikt nekustamā īpašuma nodokļa kārtējos maksājumus 2020. gada ietvaros. Tāpat tiek saglabāta norma, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020. gadā var neveikt. Savukārt ziedojumu veicējiem tiek saglabātas labvēlīgās iespējas COVID-19 seku pārvarēšanas un novēršanas veicināšanai 2020. gadā veikt ziedojumus, nepiemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ņemot vērā apstākļus, ko radīja COVID-19, ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām (līdz 2020. gada 9. septembrim) transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes. Savukārt par periodu, kurā uz laiku ir pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, nenododot numura zīmes, nodokļa maksātāju atbrīvo no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksas.

Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa VID pagarinājums par trim mēnešiem tiek saglabāts. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir, piemēram, 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Savukārt biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām bija noteikts gada pārskatu iesniegšanas termiņš 31. marts, ir iespējams pagarināt 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņu VID līdz 31. jūlijam.

Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju, kā arī, ņemot vērā, ka dīkstāves pabalstus izmaksās arī pēc 9. jūnija, arī turpmāk ir paredzētas VID tiesības sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju par iemesliem, kādēļ nodokļu maksātājam ir atteikts likumā paredzētais atbalsta pasākums.

Tā kā krīzes dēļ ir stipri ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās, ir nepieciešams līdz 2020. gada 31. decembrim turpināt atbalsta sniegšanu visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības jomas, nodrošinot apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums. Tādējādi tiek radīti brīvi finanšu līdzekļi COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.

Likumā atstāts un precizēts regulējums kas atļauj atkāpties no Fiskālās Disciplīnas likuma fiskālajiem nosacījumiem. Tāpat likumā saglabātas tiesības ministram parakstīt SURE garantiju līgumu, jo, iespējams, parakstīšana notiktu pēc tam, kad esošais COVID-19 likums būs zaudējis spēku.

Likumprojektā iekļautais regulējums pārrunāts vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kuru vada finanšu ministrs Jānis Reirs. Likumā iestrādāts Tieslietu ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas piedāvātais regulējums.

Likumprojektu vēl izskatīs Saeima. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.