Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām
Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.
Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts Valsts apdraudējuma sakarā ar COVID-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojekts. Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai.
“Joprojām pastāv samērā liela neskaidrība par COVID-19 ietekmi uz tautsaimniecību, un ietekme uz ekonomiku ir atkarīga arī no vīrusa izplatības ilguma nākotnē. Tā kā pašlaik nav skaidrs, cik ilgi un plaši vīruss turpinās izplatīties un kādi ierobežojošie pasākumi joprojām būs nepieciešami, ar likumprojektu tiek noteikti pasākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, kā arī īpašie atbalsta mehānismi un izdevumi, kas tieši saistīti ar COVID-19 izplatības ierobežošanu laika posmam pēc ārkārtējās situācijas beigām,” uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tiek prognozēts, ka, ja vien epidemioloģiskie apstākļi būtiski nepasliktināsies, ārkārtējā situācija Latvijā pēc 2020. gada 9. jūnija tiks atcelta. Ņemot vērā, ka visus ierobežojumus, kas noteikti sakarā ar COVID-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām, ir izstrādāts attiecīgais likumprojekts. Tāpat, jāņem vērā, ka personu tiesību īstenošanā būs nepieciešams noteikt papildu kritērijus un ierobežojošus nosacījumus uz ilgāku laika periodu, kā arī joprojām būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānismi COVID-19 seku pārvarēšanai, līdz tiks atrasts efektīvs medicīnisks risinājums pandēmijas kontrolei.
Likumprojektā pilnveidotas, papildinātas un secīgi pārņemtas likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” normas, kā arī ietverts jauns uz COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas noregulējumu vērsts tiesiskais regulējums. Uz iepriekšējā likuma pamata izdotajiem MK noteikumiem ir noteikts pārejas posms līdz šā gada beigām.
Likumprojektā ir saglabāti nosacījumi, kas ļauj COVID-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē ALTUM. Vienlaikus nepārtraukti būs pieejami arī visi ALTUM ikdienas finanšu instrumenti, kas paredzēti dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuriem nepietiekama nodrošinājuma, līdzdalības, darbības pieredzes vai citu iemeslu dēļ finansējums nav pieejams komercbankās.
Lai arī šobrīd ārkārtējā situācija ir spēkā līdz 9. jūnijam, tomēr nenoliedzami nodokļu maksātājiem, kurus skārusi COVID-19 izraisītā krīze, ir nepieciešams ilgāks laika periods, lai pilnībā atgūtos no tās radītās ietekmes un atgrieztos pie ierastās darbības. Līdz ar to ir nepieciešams saglabāt nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma uz trim gadiem regulējumu, papildus nosakot, ka krīzes skartajam nodokļu maksātājam ir tiesības minētajam pasākumam pieteikties līdz 2020. gada 30. decembrim.
MK noteikumi nosaka, ka dīkstāves pabalsta iesniegumu par laikposmu no 1. jūnija līdz 30. jūnijam par strādājošajiem vispārējā nodokļu režīmā iesniedz līdz 30. jūnijam. Pašnodarbinātas personas – līdz nākamā mēneša 25. datumam. VID dīkstāves pabalstu izmaksā piecu darbadienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas (tātad – līdz 7. jūlijam vai attiecīgi – līdz 3. augustam). Līdz ar to dīkstāves pabalstu regulējums ir saglabājams arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tāpat līdz gada beigām tiek saglabāts jau šobrīd paredzētais atbalsta pasākums attiecībā uz publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības nekustama īpašuma nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu komersantam vai citam saimnieciskās darbības veicējam, biedrībai un nodibinājumam, kuru ietekmējusi ar COVID-19 izplatību noteiktā ārkārtējā situācija.
Pārņemts arī regulējums, kas dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uz četriem gadiem nepieņemt negatīvu lēmumu attiecībā uz padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kurus ietekmējušas COVID-19 izplatības radītās finanšu sekas (neizslēgt no programmas vai nepazemināt programmas līmenī).
Pašvaldībām 2020. gadā tiek saglabātas tiesības atlikt nekustamā īpašuma nodokļa kārtējos maksājumus 2020. gada ietvaros. Tāpat tiek saglabāta norma, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020. gadā var neveikt. Savukārt ziedojumu veicējiem tiek saglabātas labvēlīgās iespējas COVID-19 seku pārvarēšanas un novēršanas veicināšanai 2020. gadā veikt ziedojumus, nepiemērojot uzņēmumu ienākuma nodokli.
Ņemot vērā apstākļus, ko radīja COVID-19, ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām (līdz 2020. gada 9. septembrim) transportlīdzekļa īpašniekam vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajam transportlīdzekļa turētājam ir tiesības noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, bet nenododot transportlīdzekļa numura zīmes. Savukārt par periodu, kurā uz laiku ir pārtraukta transportlīdzekļa reģistrācija, nenododot numura zīmes, nodokļa maksātāju atbrīvo no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa samaksas.
Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektiem piešķirtais 2019. gada pārskata (ja tāds ir jāsagatavo) iesniegšanas termiņa VID pagarinājums par trim mēnešiem tiek saglabāts. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš ir, piemēram, 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Savukārt biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām bija noteikts gada pārskatu iesniegšanas termiņš 31. marts, ir iespējams pagarināt 2019. gada pārskata iesniegšanas termiņu VID līdz 31. jūlijam.
Lai nodrošinātu sabiedrības tiesības uz informāciju, kā arī, ņemot vērā, ka dīkstāves pabalstus izmaksās arī pēc 9. jūnija, arī turpmāk ir paredzētas VID tiesības sniegt sabiedrībai objektīvu informāciju par iemesliem, kādēļ nodokļu maksātājam ir atteikts likumā paredzētais atbalsta pasākums.
Tā kā krīzes dēļ ir stipri ietekmēta uzņēmējdarbība visās jomās, ir nepieciešams līdz 2020. gada 31. decembrim turpināt atbalsta sniegšanu visiem uzņēmējiem neatkarīgi no to lieluma un uzņēmējdarbības jomas, nodrošinot apstiprinātās pārmaksātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atmaksu īsākā termiņā, nekā to paredz spēkā esošais PVN likums. Tādējādi tiek radīti brīvi finanšu līdzekļi COVID-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai.
Likumā atstāts un precizēts regulējums kas atļauj atkāpties no Fiskālās Disciplīnas likuma fiskālajiem nosacījumiem. Tāpat likumā saglabātas tiesības ministram parakstīt SURE garantiju līgumu, jo, iespējams, parakstīšana notiktu pēc tam, kad esošais COVID-19 likums būs zaudējis spēku.
Likumprojektā iekļautais regulējums pārrunāts vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kuru vada finanšu ministrs Jānis Reirs. Likumā iestrādāts Tieslietu ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas piedāvātais regulējums.
Likumprojektu vēl izskatīs Saeima. Tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākMazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālāk2026. gada rudens ekonomikas prognoze: augstākas inflācijas apstākļos izaugsme turpināsies
ES ekonomika 2026. gada pirmajos trijos ceturkšņos noturējās labāk, nekā gaidīts, un paredzams, ka prognozes periodā tā turpinās augt, neraugoties uz spēcīgāku un noturīgāku inflācijas...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālāk
