• Tweet

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar iespējamu Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu nolaidīgu rīcību.

Obligātās iepirkumu komponentes (OIK) sistēmas uzraudzības reformas ietvaros Ekonomikas ministrija (EM) īsteno virkni pasākumu OIK sistēmas darbības sakārtošanai, tai skaitā pastiprinot OIK staciju kontroli, veicot grozījumus saistošajos normatīvajos aktos un uzdodot AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” veikt OIK staciju faktisku apsekojumu.

Tostarp 2018. gadā īstenots neatkarīgs audits, ko veicis SIA “PriceWaterhouseCoopers”, lai izvērtētu Ekonomikas ministrijas faktisko rīcību OIK atļauju piešķiršanā, staciju kontrolē un OIK atļauju anulēšanā.

Izvērtējot daļu EM pieņemto lēmumu un faktisko rīcību laika periodā no 2012. gada augusta līdz 2017. gada novembrim, auditora sagatavotajā gala ziņojumā konstatēta virkne trūkumu atļauju izsniegšanas un kontroles sistēmā.

“Iepazīstoties ar audita rezultātiem, esmu pārsteigts par ministrijas iepriekšējo augstāko administratīvo vadību paviršo attieksmi pret darba organizāciju un atbilstošu resursu nenovirzīšanu atjaunojamās enerģijas jomas uzraudzībai. OIK sistēmas uzraudzība, kontrole, atļauju izdošana un to anulēšana ir vairāk kā 260 miljonu eiro vērtu ikgadēju valsts saistību pārvaldīšana, par ko maksā Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji. No labas pārvaldības prakses akūta trūkuma līdz pat iespējamai amatpersonu bezdarbībai – tie ir secinājumi, ko izdaru, iepazīstoties ar audita rezultātiem,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Tādēļ patlaban par vienīgo pareizo rīcību uzskatu vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt audita rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot iespējamai amatpersonu bezdarbībai vai nolaidīgai rīcībai, pieņemot lēmumus, kas ļāvuši legalizēt OIK blēdīgās shēmas.”

Īpašu uzmanību raisa audita rezultātā fiksētie konkrētie fakti lēmumos un sarakstē, ko pieņēmuši iepriekšējie ministrijas administratīvie vadītāji, kas liecina par sabiedrības interešu neievērošanu un iespējamu pretdarbību pastāvošajai likumdošanai.

Piemēram, EM amatpersonas sniegušas skaidrojumu, uzsākot un turpinot praksi, kas saglabā iespēju uzņēmējiem saņemt OIK subsīdijas gadījumos, kad koģenerācijas stacijas tehnoloģiskās iekārtas nepārtraukti neatrodas noteiktajā stacijas atrašanās vietā. Tāpat kliedzoši ir fakti, kas apliecina to, ka laikā, kad Ekonomikas ministrijai bija jārūpējas par OIK sloga mazināšanu, tās amatpersonas faktiski rīkojušās pretēji sabiedrības interesēm un MK lēmumiem, ļaujot uzņēmējiem ar stacijās uzstādītām vairākkārt mazākām jaudām, kā deklarēts, saglabāt OIK atļauju, un tādejādi nesākt ražošanu noteiktajā termiņā.

Medijos abi augstāk minētie gadījumi atspoguļoti kā pārvadājami un noteiktā adresē īslaicīgi atradušies konteineri, kas deklarēti kā koģenerācijas stacijas.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens vērsies Ģenerālprokuratūrā šā gada 23. augustā, nosūtot audita rezultātus un lūdzot Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru uzsākt apstākļu pārbaudi par Ekonomikas ministrijas augstāko administratīvo amatpersonu rīcību, vērtējot tās atbilstību sabiedrības interesēm un valsts atbalsta mērķiem, un tās radītām tiesiskām un finansiālām sekām.

Foto: Saeimas kanceleja