Ārzemju latvieši uz dzimteni pārskaita naudu valsts aizsardzības budžeta apmērā

Naudas pārskaitījumu apjoms no ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem uz Latviju sasniedz valsts aizsardzības budžetu, intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” izteicās Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto.
Viņa pauda, ka šobrīd Latvija ir nonākusi tādā situācijā, ka turpmāko 20 gadu laikā gaidāms milzīgs darbaspēka trūkums, jo jaunie cilvēki dodas uz ārzemēm.
“Cilvēkiem gan sirdīs, gan darbos, gan makos saikne ar Latviju ir nesaraujama. To pierāda tas, ka naudas pārskaitījumu apjoms uz Latviju sasniedz aizsardzības budžetu,” norāda Pinto, piebilstot, ka tiek domāts par to, vai varētu piesaistīt šo cilvēku zināšanas Latvijas ekonomikai.
Pēc viņas sacītā, kopumā Eiropā dzīvo 200 000 Latvijas valsts piederīgo un ir liels cilvēku skaits, kas nostrādājis citās valstīs jau kopš Latvijas pievienošanās ES, un plāno vecumdienās atgriezties Latvijā. Tomēr atgriežoties Latvijā šo cilvēku ārzemju pensijām tiek piemērots Latvijas iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Eiropas latviešu apvienība ir ierosinājusi šo sistēmu mainīt un izdarīt tā, lai ārzemēs nopelnītajai pensijai tiktu piemērots tik pat liels nodoklis, kāds tas ir mītnes zemē.
Tāpat viņa uzsvēra, ka daudzu ārvalstīs strādājošo un viņu radinieku neapmierinātību raisa fakts, ka par sūtīto naudu uz dzimteni ir jāmaksā nodoklis. Kā zināms, Eiropas Latviešu apvienība šobrīd portālā manabalss.lv vāc parakstus, lai no ārzemēm sūtīto naudu neapliktu ar nodokli Latvijā.
Tiek norādīts, ka ārvalstīs dzīvojošie ap 370000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas IKP – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir “dzīvības līnija”. Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā. Tas ir emigrējušo brīvprātīgs un bieži smagā darbā nopelnīts ieguldījums Latvijas cilvēkos un ekonomikā. Tas ir atspaids ne tikai tuviniekiem, bet visai valstij, kam citādi nāktos risināt daudz asāku sociālo spriedzi.
Eiropas Latviešu apvienība aicina Saeimu paredzēt iespēju ārvalstīs strādājošo Latvijas cilvēku tuviniekiem Latvijā saņemt atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un administratīviem šķēršļiem.
Foto:Skitterphoto/https://pixabay.com/en/users/Skitterphoto-324082//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Aptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākMuzeju naktī ar vilcienu varēs braukt par puscenu
Šī gada 23. maijā, Muzeju naktī, Vivi vilcieniem, kuri no sešiem vakarā līdz pusnaktij atradīsies ceļā, elektroniskās un drukātās viena brauciena pilnas cenas biļetes varēs iegādāties...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākGados jaunākie nodarbinātie biežāk strādā IT nozarē, vecākie – nekustamo īpašumu jomā
Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādā gados jaunākie nodarbinātie — vidēji 36,6 gadu vecumā, savukārt īpašumu pārvaldībā nodarbinātie ir visvecākie — vidēji 52,2...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk