• Tweet

Veselības nozarē krīze ir kopš 2009. gada, kad nozarei tika būtiski samazināts finansējums, uzskata Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” Aizsilniece norādīja, ka, pēc viņas domām, šobrīd jaunajam ārstam ir grūti būt apmierinātam ar savu darbu, ja iztikas nopelnīšanai nākas strādāt 300 stundas mēnesī.

“Veselības nozarē krīze ir kopš 2009. gada, kad nozarei tika būtiski samazināts finansējums (…) arī citu valstu kolēģi neizprot, kā Latvijā ar šādām algām ārsti vispār spēj strādāt,” piebilda LĀB prezidente.

“Kad pasaules eksperti veselības jomā pēta mūsu situāciju un saka: mēs nesaprotam, kā jūs vispār “nekolapsējāt”. Jums 2010. gadā vajadzēja “kolapsēt”. Patiesība ir tāda, ka Latvijas mediķi ir pacietīgi, viņi gaidīja kaut ko labāku un turpināja strādāt,” izteicās Aizsilniece.

Viņa salīdzināja, ka Baltijas valstīs ārstu algas ir daudz lielākas, piemēram, Igaunijā ārsta alga esot 1500-2000 eiro, arī Igaunijā tā esot divreiz lielāka nekā Latvijā. Pēc viņas domām, ārstu algai vajadzētu būt vismaz 1500-1800 eiro, bet medmāsu 1000 eiro.

Viņa arī atgādināja, ka finansējuma trūkuma dēļ medicīnā var izveidoties situācija, ka no 1.janvāra gluži vienkārši nebūs ārstu, kas strādā, jo viņiem nebūs iespējams samaksāt algu.

Kā zināms, Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) paziņojusi – ja draudošajai veselības aprūpes krīzei netiks rasts tūlītējs risinājums, no nākamā gada slimnīcas būs spiestas vairākas dienas mēnesī savas durvis slēgt.

Kā ziņots, novembrī Latvijas Slimnīcu biedrība izsludināja brīdinājumu par ārkārtas situāciju veselības aprūpē no nākamā gada 1. janvāra. Likuma grozījumi paredz virsstundu darba ierobežojumus, kas var būtiski ietekmēt ne tikai mediķu atalgojumu, bet arī apdraudēt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem slimnīcās nepārtrauktā diennakts režīmā.

Foto: Shutterstock