Arī sliktai dejotājai var traucēt “Lemberga faktors”

Kā ziņots, šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem) paziņojis, ka 2018. gada janvārī atstās savu amatu, kuru ieņēmis no 2013. gada, šajā amatā nomainot pašreizējo Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker). Kā zināms silta vieta ilgi nepaliek tukša, uz vakanto amatu jau pieteikušies vairāki eirozonas valstu finanšu ministri. Izrādās arī mūsu pašu finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju iemēģināt Eirogrupas prezidenta krēslu.
Ambīcijas un augsti mērķi, protams, ir apsveicami. Tikai jāatceras, ka visi nevar staigāt vienās kurpēs – kas pa spēkam vienam, var nebūt cita spēkos. Un Eirogrupas prezidenta amats noteikti nav tas pats, kas vadīt Finanšu ministriju Latvijā. Tāpat, apsverot šādu iespēju, ikvienam noteikti būtu jābūt pietiekoši paškritiskam un jāveic pamatīga pašnovērtējuma analīze, atskatoties uz līdz šim paveikto. Acīmredzot, Reizniece-Ozola ar savu darbību ir apmierināta un uzskata sevi par piemērotu kandidātu. Bet vai tiešām?
Iespējams, šaubas tomēr sāk mākt viņu pašu un ne tikai. Vien dienu pēc tam, kad finanšu ministre atklājusi savas idejas medijiem, jau sākušās spekulācijas par to, vai Reizniecei-Ozolai tas ir pa spēkam. Saprotot, ka tomēr šī pienākumu nasta ir pārāk liela un īsti nav vēlme atzīt faktu, ka viņas pieredze, darba spējas vai piemērotība šim amatam ir nepietiekama, jau laikus tiek meklēti grēkāži. Kā viens no iemesliem, kāpēc Reizniece-Ozola varētu neieņemt Eirogrupas prezidenta amatu tiek minēts mistisks “Lemberga faktors”.
Interesanti, ka gandrīz it visur un vienmēr “Lemberga faktors” tiek minēts kā mīnuss un ar to sabiedrība tiek biedēta gluži kā vecāki biedē palaidnīgus bērnus ar bubuli zem gultas. Lai cik ļoti daudziem to, iespējams, negribētos atzīt, “Lemberga faktors” būtu saistāms drīzāk ar pluss zīmi. Šķiet, cilvēki ir apmaldījušies koordinātu plaknē un īsti nespēj atšķirt pozitīvos un negatīvos ass virzienus. Dīvaini, ka viss, kas šķietami ir labs un slavējams, tiek pelts un nicināts. Kamēr šajā pašā situācijā pati organizācija – Eirogrupa tiek uzskatīta par prestižu un augsti vērtējamu instanci visas Eiropas mērogā. Bet vai tā tiešām ir? Vai arī atkal tiek jaukti pozitīvie un negatīvie poli?
Savā būtībā Eirogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eirozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz eiro. Eirogrupas galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eirozonas dalībvalstīm un veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei. Eirogrupas apspriedes attiecīgi notiek par konkrētiem ar eiro saistītiem jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem ar ietekmi uz eirozonas dalībvalstu fiskālo, monetāro un struktūrpolitiku. Grupa tiecas apzināt kopīgas problēmas un rast tām kopīgus risinājumus. Eirogrupa regulāri apspriež ekonomisko situāciju un perspektīvas eirozonā, eirozonas dalībvalstu budžeta politiku, makroekonomisko situāciju eirozonā, strukturālas reformas, kam ir potenciāls palielināt izaugsmi, kā arī jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitātes saglabāšanu eirozonā. Tāpat Eirogrupa apspriež gatavošanos starptautiskām sanāksmēm un eirozonas paplašināšanos. Eirogrupa apspriež arī finanšu atbalsta noteikumus eirozonas valstīm, kas ir lielās finansiālās grūtībās.
Kopumā Eirogrupa nodarbojas ar spriedelēšanu un faktu pārcilāšanu, padomu došanu un pieredzes apmaiņu, kas nerezultējas ar darbību vai reālu palīdzību grūtībās nonākušajām dalībvalstīm vai to institūcijām. Par šo mākslīgo veidojumu visai neglaimojošus vārdus jau iepriekš savā blogā paudis arī bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis (Yanis Varoufakis), uzsverot, ka Eirogrupa nedarbojas Eiropas likumu ietvaros un tā darbojoties tikai konkrētu valstu, iestāžu vai tās pārstāvju interesēs – triumvirāta interesēs.
Atliek vien secināt, ka Eirogrupa ir samērā neviennozīmīgi vērtēta organizācija ar līdz galam neizprotamiem mērķiem un darbības izpausmēm. Taču kāpēc cilvēki pat no mazās Latvijas raujas uz šo iedomāto laimes zemi? Un kāpēc tik savlaicīgi tiek meklēti grēkāži Reiznieces-Ozolas kandidatūras noraidīšanai? Paši zināt veco labo teicienu par dejotāju un kurpēm, kas spiež, atliek vien secināt – arī sliktai bāra dejotājai absurdā kārtā var traucēt “Lemberga faktors”.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
VVD: zivju bojāeja Ludzas ezeros nav tiešā veidā saistīta ar konstatēto notekūdeņu noplūdi
Saistībā ar jūnijā konstatēto notekūdeņu noplūdi no Ludzas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un vēlāk fiksēto zandartu bojāeju Lielajā un Mazajā Ludzas ezerā tika veiktas...
Lasīt tālākValsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro
Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...
Lasīt tālākBrīvdienās vien vietām līs, un laiks pakāpeniski kļūs siltāks
Tuvākajās dienās ciklonu ietekmē vēl vietām līs, toties nedēļas nogalē Latvijā sāks ieplūst siltāka gaisa masa, tādēļ nākamās nedēļas sākumā termometra stabiņš vietām pat pārsniegs...
Lasīt tālākLietavu dēļ Talsu apkārtnē izskaloti un applūduši autoceļi
Stipro lietavu dēļ Talsu apkārtnē applūduši un izskaloti divi valsts autoceļu posmi, kas patlaban ir slēgti. reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posms starp Dursupi un Laucieni (55,2...
Lasīt tālākPētījums: katru trešo Latvijas iedzīvotāju vasarā visvairāk satrauc negadījumi uz ceļa un iespēja gūt traumas
Domājot par vasaras sezonu, Latvijas iedzīvotājus visvairāk satrauc ceļu satiksmes negadījumi un ģimenes locekļu traumas, rāda jaunākais Swedbank Apdrošināšanas "Latvijas iedzīvotāju bažu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā daudzviet ilgstoši un stipri līs
Jau nedēļas sākumā Latvijas teritorijai ir pietuvojies ciklona centrs, līdz ar to daudzviet gaidāms ilgstošs un stiprs lietus, vietām arī ļoti stiprs, tāpat veidosies atsevišķi pērkona negaisa...
Lasīt tālākNo svētdienas laiks pakāpeniski kļūs vēsāks, palaikam gaidāms lietus
Aizvadītās dienas bijušas siltas un lielākoties bez nokrišņiem, tāda gaidāma arī piektdiena, bet brīvdienās atkal pastiprināsies ciklona ietekme un Latviju šķērsos nokrišņu zona. Vietām...
Lasīt tālākMinistru prezidents Andris Kulbergs: vajadzīgs lielāks atbalsts Ukrainai un NATO austrumu flangam
Ministru prezidents Andris Kulbergs 13.–14. jūlijā atradās darba vizīte Parīzē, Francijā, kur piedalījās Labas gribas koalīcijas (Coalition of the Willing) valstu līderu sanāksmē, kas veltīta...
Lasīt tālāk37 sporta organizācijas aicina Saeimu nekavējoties virzīt Valsts sporta fonda likumu
Latvijas Olimpiskā komiteja kopā ar Latvijas Olimpiešu klubu un Latvijas Olimpisko sporta veidu federācijām, kopumā 37 Latvijas Olimpiskās sporta organizācijas, ir parakstījušas kopīgu vēstuli...
Lasīt tālākUkrainas aizstāvjiem nosūtīts ziedotāju sarūpētais auto ar palīdzības kravu; sākas jauna ziedošanas akcija
Ceturtdien, 9. jūlijā, ceļā uz Ukrainu svinīgi pavadīta kārtējā automašīna, kas iegādāta par Valmieras novada iedzīvotāju un uzņēmēju ziedojumiem. Jau rīt transportlīdzeklis Rīgā...
Lasīt tālāk