• Tweet

Šovasar būtu jāatrisinās jautājumiem par vakancēm divu svarīgu izmeklēšanas iestāžu vadībā. Trešdiena ir pēdējā diena, kad var pieteikties uz Valsts policijas priekšnieka amatu. TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka patlaban nav saņemts neviens derīgs pieteikums. Ministra Sanda Ģirģena prasība, izmantot melu detektoru kandidāta atlasē, tikusi daudz kritizēta un var novest pie konkursa bez rezultāta. Nesen izgāzās arī citas KPV LV vadītās ministrijas atlase uz tautsaimniecībai svarīgo Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurences padome uzrauga un aizsargā konkurenci pilnīgi visās tautsaimniecības nozarēs. Šobrīd tās bilancē atrodas ar Andri Šķēli saistītā “Tīrrīgas” atkritumu līguma izvērtēšana un būvnieku karteļa lieta, kur miljonu sodus var nākties maksāt lielajām šī biznesa haizivīm. Notiek izmeklēšana arī pret Latvijas dzelzceļa meitas kompāniju par iespējamu konkurences ierobežošanu kravu pārvadājumu pakalpojumu tirgū. No šī gada tās pilnvaras vēl pieaugušas – padomei būs jānovērš arī valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi.

Tomēr pēc iepriekšējās vadītājas Skaidrītes Ābramas aiziešanas, pirmais mēģinājums atrast cienījamu vadītāju šai skaitliski nelielajai, taču tautsaimniecībai nozīmīgajai iestādei, izgāzās. Atlases noteikumus izstrādāja tobrīd vēl Ralfa Nemiro vadītā ekonomikas ministrija. Kandidātiem netika prasīta pieredze konkurences tiesībās, tajā pašā laikā bija nepieciešama piecu gadu nepārtrauktas vadības pieredze. Šādiem kritērijiem atbilda tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Nemiro neslēpj, viņš Kronbergu uzrunāja piedalīties konkursā.

“Viņš ir labs speciālists, manuprāt, un, ja viņš būtu izvēlējies iet, es apsveicu, viņš būtu labs kandidāts. Bet, ka viņš nav izvēlējies, tā ir katra privāta izvēle. Nevienu piespiest nevar,” komentēja Nemiro.

Konkursa gaitu kritizēja kā pārāk politizētu. Un lai gan nolikuma autori noliedz, kas tas bijis rakstīts vienam konkrētam cilvēkam, aktivitāte bija zema. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, kam konkurences tiesības ir svešas, pēdējā brīdī pārdomāja un konkursā nepieteicās. No 12 kandidātiem atlasi līdz galam neviens neizturēja.

Valsts kancelejas vadītājs, konkursa komisijas priekšsēdētājs Jānis Citskovskis komentēja, ka “arī pēc visām darbībām kā mēs kā komisija strādājām, mēs vēlamies atrast pretendentu, kurš godprātīgi un profesionāli pildīs tos pienākumus. Prasības definēja ministrija un tās pamatā bija balstītas uz Ābramas (Skaidrītes) amata aprakstu. Tas nebija tā, ka kaut kas īpaši bija radīts.”

Patlaban atlase izsludināta no jauna un prasības mīkstinātas. Kandidātiem derēs arī trīs gadu vadības pieredze. Un maģistra grāds vairs nebūs obligāts. Kandidāti var pieteikties līdz 6. jūlijam.

“Izglītības prasības pārskatījām un vadības prasības pārskatījām. Un ir konkrētāk norādīts, ka tiek prasītas zināšanas konkurences tiesībās,” pauda Valsts kancelejas vadītājs.

Personālatlases firma “Eiro personāls”, kam iepriekš tika samaksāti 700 eiro par tirgus izpēti, atkārtotajam konkursam vairs netiek piesaistīta. Komisijas vadītājs apgalvo, ka tikšot izmantoti visi iespējamie kanāli, lai šoreiz konkursā izdotos atrast labu vadītāju Konkurences padomei. Bet ekonomikas ministra iniciatīvu savu kandidātu uzrunāšanā, Citskovskis drīzāk uzskatītu par negatīvu, kā pozitīvu aspektu.

Vēl viena izmeklēšanas iestāde, kas jau ilgstoši ir bez pilnvērtīga vadītāja un kas arī atrodas KPV LV ministra pārraudzībā ir Valsts policija.

Konkursu izsludināja jau 10.martā, divas dienas pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas. Tomēr ne Covid ir galvenais iemesls konkursa ieilgšanai un neparedzamajam iznākumam. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens panācis, ka kandidātus pārbaudīs ar poligrāfu jeb melu detektoru. Jautājumus sastādīs ministrs pats, kandidātu atbildes nebūs publiski pieejamas un testa neizpildīšanas sekas varot būt izšķirošas.

“Ja kādai persona ir acīmredzami riski, ka viņa nevar iziet šo poligrāfa ekspertīzi, ir viena iespēja – nepieteikties un vēl labāk – pamest dienestu,” pauda Ģirģens.

Šīs ierīces ekspertīzes Latvijā izmanto, lai kriminālprocesā iesaistītajiem uzdotu jautājumus. Taču poligrāfs iepriekš nav izmantots policijas darbinieku atlasē un prasība pēc melu detektora ir viena no kārtējām kpv lv raksturīgajām idejām bez īpaša pamatojuma. Un konkursa līdzšinējā gaita liek uzdot jautājumu, vai līdz šādam testam atlasē vispār nonāks.

Uz šo amatu var pieteikties tikai dienestā esošie. Kandidēt var no vecāko vai augstāko virsnieku vidus. Un dienestā iekšlietu ministrijas sistēmā jābūt nostrādājušam vismaz 10 gadus.

Nekā personīga neoficiāli ir zināms, ka pagaidām līdz konkursa beigām 1.jūlijam pieteikumu skaits ir niecīgs, turklāt pretendetni nemaz neatbilst prasībām.

Viens no reālākajiem kandidātiem šajā konkursā varētu būt Andrejs Grišins, kurš, kopš Inta Ķuža aiziešanas, vada policiju. Atšķirībā no citiem iespējamiem kandidātiem, poligrāfs neietekmēšot Grišina izvēli piedalīties konkursā. Taču to var ietekmēt aizdomas par negodīgu policijas formu iepirkumu. Par to izmeklēšanu nesen sāka Iekšējās drošības birojs. Pret Grišinu nekādu tiešu aizdomu nav, bet divus lietā iesaistītos priekšnieka vietniekus viņš no darba dienestā uz izmeklēšanas laiku nav atstādinājis.

“Es izprotu to situāciju, ko pašlaik izmeklē IDB, un es ceru uz ātru lēmumu no izmeklētāju puses, kas visu saliktu pa plauktiņiem. Tādēļ mana pašreizējā rīcība ir tāda, ka esošais zemākais statuss kriminālprocesā, tas ir tikai izteiktais pieņēmums par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tas nav apgalvojums. Ja man parādīsies cita informācija, es nekavējoši rīkošos,” sacīja Grišins, turpinot, ka “vai mēs runājam, vai šis notikums ietekmēs manu personīgo izvēli par kandidēšanu valsts policijas priekšnieka amatam, tad domāju, ka nē.”

“Mēs kā politiska partija cilvēku izvēles jautājumu esam atstājuši ministra ziņā. Un ministri uzņemas visu atbildību. Ja Ģirģena kungs pieļaus kļūdas, viņš par tām atbildēs. Bet no partijas nebūs spiediens,” sacīja Atis Zakatistovs.

Pat, ja Grišins konkursā pieteiksies, un izturēs atlasi, problēmas varētu rasties ar viņa apstiprināšanu valdībā. Lai gan nacionālā apvienībā vēl nav ticis par to lemts, dažiem apvienības biedriem esot iebildumi pret Grišinu Valsts policijas priekšnieka amatā.

Ja konkurss beigsies bez rezultāta, iespējams, Ģirģens no jauna mēģinās panākt izmaiņas likumā, lai uz policijas vadību varētu pretendēt arī prokurori, tiesneši, militārās policijas un VID darbinieki. Savulaik pret šo ierosinājumu bija Jaunā konservatīvā partija un Jaunā Vienotība.

“Šim konkursam ir jāiziet sava likumsakarīgā gaita. Ja šī gaita parāda, ka šis nav ceļš, kurā atrast labāko kandidātu, tad tas nākamais solis būtu sadarbības sanāksme un šis ir tāds, nu, kamēr nāks “baltie dūmi” ,’ norādīja Zakatistovs.

Gadrīz pirms gada veselības problēmu dēļ no amata bija spiests aiziet Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš. Visu šo laiku arī šī struktūrvienība ir bez vadītāja. Policija neatklāj, kad izsludināts iekšējais konkurss uz šo amatu, kuram varēja pieteikties amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tika atlasīti un izvērtēti potenciālie kandidāti un tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums par atbilstošāko pretendentu amatam.

Valsts policiju ilgstoši atstāt bez vadības nozīmē ne tikai stagnāciju. Gandrīz gadu bez vadības ir arī Kriminālizmeklēšanas pārvalde, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu. Policijā mūs informēja, ka uz šo amatu patlaban ir izsludināts iekšējais konkurss, tomēr ilgstoša neziņa par augstāko policijas vadības posteni var ietekmēt arī to.

Foto: F64