• Tweet

Eiropas Savienība un citas organizācijas jau piecpadsmit gadus Latvijai pārmet necīnīšanos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Visu šo laiku Latvijas bankas figurē vērienīgās starptautiskās naudas atmazgāšanas shēmās, taču neviena persona par to nav notiesāta un netīrā nauda turpina plūst.

Rudenī Latvijā ieradīsies Eiropas padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas Moneyval ekspertu grupa, lai skatītos, kas paveikts. Taču nekas būtisks pēdējo gadu laikā nav mainījies. Par naudas mazgāšanu pērn sodītas vien 9 personas, turklāt par Latvijā pastrādātiem noziegumiem, nevis pakalpojumiem starptautiskām noziedzīgām struktūrām.

Tāpēc Tieslietu ministrija un atbildīgās Saeimas komisijas steigā cenšas panākt grozījumus likumā, kas maina naudas mazgāšanas definīciju un ļauj pie atbildības saukt plašāku personu loku. Tas varētu izskaistināt statistiku, tomēr ir pamatotas šaubas, vai tas uzlabos Latvijas ieguldījumu starptautisko naudas mazgāju izķeršanā.

Latvijas bankas ir slavenas ne tikai ar labo servisu, bet arī ar pakalpojumu starptautiskiem krāpniekiem. Krievijas amatpersonu nozagtā nauda tā dēvētajā Magņitska lietā, miljards no Moldovas budžeta, naudas izzagšana no Ukrainas budžeta- visa šī nauda gāja caur Latviju, bet neviens par to nav sodīts.

Pastiprināt cīņu ar netīrās naudas mazgāšanu Latvija sola jau desmit gadus, taču parasti viss beidzas ar dažiem kosmētiskajiem uzlabojumiem. Šobrīd atkal tiek mainīti likumi, kas ļaus uzlabot statistiku, taču starptautiskās finanšu shēmas, visticamāk, neskars.

Pirms trīs gadiem Moldovu satrieca finanšu skandāls. No trīs lielākajām bankām vienas dienas laikā mistiski bija pazudis miljards eiro. Pēc starptautiskas detektīvu aģentūras Kroll izmeklēšanas atklājās, ka banku izpumpēšanā vainojams vietējais oligarhs Ilans Šors. Darījumi notika caur Latvijas bankām. Lietā nosaukta Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank. Tajās bija atvērti ārzonu firmu konti, kā to labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji.

Šajā lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija sodīja Privatbank ar līdz šim lielāko naudas sodu. Bankai un tās valdei jāmaksā divi miljoni eiro. Policijā joprojām turpinās kriminālprocess, kurā izmeklē iespējamos bankas darbinieku likuma pārkāpumus.

Šī ir viena no daudzām naudas legalizācijas shēmām, pēc kuras atklāšanas starptautiskās organizācijas prasīja Latvijai pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu. Tieši starptautiskajos darījumos.

Latvijas izmeklētājiem ar šādām izmeklēšanām nesokas. Krimināllietas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir sarežģītas. Trūkst kvalificētu policistu, kas ar tām tiktu galā. Izmeklētājiem vajag ne vien juridisko izglītību un pārzināt operatīvo darbu, bet arī ļoti labas svešvalodu prasmes un zināšanas ekonomikā. Tādu izmeklētāju trūkst. Cilvēki ar izglītību un spējām privātajā sektorā saņem daudzkārt lielākas algas, nekā policijā. Par labu kadru trūkumu gadiem sūkstas gan ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, gan policijas vadība.

Tikmēr prokuratūras statistikas pārskats rāda, ka 2015.gadā reģistrēts 231 naudas atmazgāšanas gadījums, pērn tikai 120. Taču līdz tiesai nenonāk pat 10 procenti no legalizēšanas lietām. 2014.gadā tiesās saņemtas 13 lietas, 2015. sešas, bet pērn vairs tikai četras lietas. Neviena no šīm lietām nav par starptautiskiem noziegumiem.

Oktobra beigās Rīgā ieradīsies Moneyval darba grupa, lai vērtētu paveikto pēdējo gadu laikā. Latvijas likumi atbilst konvencijām, direktīvām un deklarācijām, taču rezultātu nav.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina norāda: “Lai gan mēs redzam, ka naudas atmazgāšanas apkarošana ir viena no valdības prioritātēm, tā realitāte ir diezgan skarba. Mēs skatāmies pēdējos trijos gados ir desmit notiesājoši spriedumi, varbūt pat mazāk, kas nekādā veidā nereflektē tos pieņēmumus, kas ir par naudas atmazgāšanas apjomiem Latvijā.”

Tāpēc Tieslietu ministrijā tapuši grozījumi likumā, kam nākotnē vajadzētu dot jaunu uzrāvienu netīrās naudas apkarošanā. Mainīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu definīcija.

“Mēs domājam, ka ir nepieciešams pārskatīt pašu definīciju, kas ir naudas atmazgāšana, arī atvieglojot tajā skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbu tos atmazgātājus noķert visdažādākajās formās, kā viņi izpaužas,” uzsver Medina.

Patlaban noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir to pārvēršana citās vērtībās, atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti un ja tas darīts ar nolūku slēpt to izcelsmi. Tieši nolūku slēpt esot grūti pierādīt tiesā.

Pēc Tieslietu ministrijas grozījumiem, par legalizāciju uzskatīs tās pašas darbības, taču nozīmes vairs nebūs tam, kādā nolūkā tās veiktas. Pret to Iebilst prokuratūra, kam ar likumu jāstrādā ikdienā. Prokuratūra saskata bīstamību, ka mainot definīciju, pirmkārt, pantu par legalizāciju varēs piekarināt plašākam apsūdzēto lokam. Piemēram, par legalizāciju varēs uzskatīt kafijas pagatavošanu nozagtā kafijas automātā vai nozagtas degvīna pudeles izdzeršanu draugu kompānijā.

Otrkārt, legalizēšanas noziegums būs atzīstams par pastrādātu jau tad, kad noziedznieks ticis pie mantas, piemēram, kukuļņēmējs būs aizvedis kukulī saņemto naudu uz mājām, vai pārskaitījis uz savu kontu. Izmeklētājiem vairs nebūs jāmeklē tālāk, vai viņš šo naudu ieguldījis biznesā, īpašumos uz radinieku vārda vai samaksājis kukuļos. Pārslogotajiem policijas izmeklētājiem būs milzīgs kārdinājums neizmeklēt legalizācijas shēmas līdz galam, ja pietiks ar shēmas pirmā posma pierādīšanu.

LR Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Juriss uzsver, ka ir jāskatās tomēr mērķis un būtība, kāpēc starptautiskās konvencijas, ES direktīvas ir radītas. Kāds ir viņu mērķis. Apturēt netīrās naudas ieplūšanu finanšu sistēmā, terorisma finansēšanu apturēšana, visai globāli un svarīgi mērķi. “Un kā jau es teicu, jākoncentrējas uz lielo lietu meklēšanu. Šobrīd dažu institūciju vēlme statistiku celt starptautisko acu priekšā uz šo nenozīmīgo lietu rēķina liek svītru pāri nopietnajam lietām.”

Nolūks slēpt vai maskēt faktiski ir tas, ka mudina praktiķus, tai skaitā izmeklēšanas iestādes kriminālvajāšanas iestādes, domāt par to, kāda veidā līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā, vai tie tiek balstīti uz kaut kādiem koruptīviem darījumiem vai nelikumīgu partiju finansēšanu, tas ir tas stimuls un mērķis, ko vēlāk izmeklēšanas iestādes vēlas noskaidrot.

Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā iesniegti Saeimā. Likumā šobrīd tiek veiktas arī citas izmaiņas, par ko Saeima jau nobalsojusi divos lasījumos. Būtiskie grozījumi iesniegti uz trešo. Tas nozīmē, ka apspriešana un izvērtēšana faktiski nenotiek. Atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem priekšlikums patīk, tā grozījumus jau ir atbalstījusi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir dusmīgs, ka prokuratūra steigā virzītajos grozījumos ir pamanījusi problēmu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsver, ka viņa skatījumā šī ir tāda juridisko guru sadursme. “Šeit vienkārši tiek skaldīti mati, es atvainojos. Jūsu raidījumos neskaitāmi uzsvērts tas, ka Latvijā nav daudz. Viņu prakstiski ir maz, uz vienas rokas pirkstiem saksitāmas lietas par naudas atmazgāšanu. Un viena no milzīgākajām problēmām laika gaita ir uzrādīta no ekspertu puse. Tas ir likuma pants. Tā ir prasība pierādīt, ka tas ir darīts ar nolūku, ko ir ļoti grūti un sarežģīti pierīdīt. Un manā skatījumā nav arī nepieciešams. Pietiek ar faktiem, ka mēs redzam, ka šī nauda tiek atmazgāta”.

Šis pants traucē policijai, pašai prokuratūrai un tiesai notiesāt vainīgos. “Manā skatījumā tas ir absurdi, matu skaldīšana un tieši tāpēc komisija vienbalsīgi atbalstīja šo Tieslietu ministrijas priekšlikumu. Mani uztrauc, ka jurist sāk skaldīt matus,” uzsver Latkovskis.

Tikmēr Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis norāda, ka augstākajai tiesai nav iebildumi pret grozījumiem, kas Saeimā uz 3 lasījumu tiek virzīti, vai viņi risinās praksi, atbildes nav. Tas būs jāvērtē normu piemērošanas kontekstā. Prognozēt šobrīd ir ļoti sarežģīti.

Tiesneši ir bažīgi, ka būtiskie priekšlikumi iesniegti 3.lasījumam, līdz ar to nebūs deputātu debašu. Saeimas sēdē, izskatot likumus pirmajā un otrajā lasījumā, izteiktie deputātu argumenti ir viens no instrumentiem, ko tiesas var izmantot, ja nav skaidrs, kā piemērot likumu un kas ar to ir domāts. Tas var izrādīties īpaši svarīgi, ja grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā stāsies spēkā Tieslietu ministrijas iecerētajā redakcijā.

Foto: Saeimas kanceleja