• Tweet

Ventspilī turpina sekmīgi attīsties apstrādes rūpniecība. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums Ventspilī 2017. gadā sastāda 38%, kas ir augstākais rādītājs visā Latvijā.

Kā liecina statistikas dati, visstraujāko izaugsmi piedzīvojusi tieši Ventspils, kur rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums pērn sasniedzis 38% un eksporta tirgū tas sastāda jau 154 miljonus eiro.

“Tas ir ļoti labs rezultāts. Ceru, ka šī tendence turpināsies. Mums nav cita alternatīva, kā vien attīstīt rūpniecību,” tā rūpniecības produkcijas apjoma pieauguma rezultātus komentējis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ventspilī visstraujāk attīstījušās metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas nozares. Piemēram, metālizstrādājumu ražošanā pieaugums kopš 2008. gada ir trīskāršojies.

Ventspils pilsētas domes ekonomikas nodaļas vadītāja Elita Baklāne – Ansberga intervijā radio Super FM atzīst, ka sasniegts arī lielākais eksporta rādītājs Ventspils vēsturē. “Mūsu uzņēmumi ir ar augstu attīstības potenciālu,” uzsvēra Baklāne – Ansberga, norādot, ka uzsākot ražošanu vairums uzņēmumu 60% saražoto produkciju pārdeva vietējam tirgum, bet šobrīd vietējais tirgus sastāda tikai 13%.

“Tas nozīmē, ka Ventspils ir laba vieta globālam biznesam un globālai ražošanai,” sacīja Baklāne – Ansberga, norādot, ka ražošanas attīstība ir visas Latvijas nākotne.

Viens no lielākajiem un redzamākajiem ražotājiem Ventspilī ir SIA “Bucher Municipal”, kas Ventspilī uzsācis aktīvu ražošanu jau daudzus gadus atpakaļ. Tas pieder Šveices uzņēmējiem ar ļoti plašu ražošanas pārstāvniecību Eiropā.

“Nu jau vairāku gadu garumā uzņēmuma tendence ir palielināt ražošanas platību Ventspilī, un attiecīgi to sašaurināt citās rietumvalstīs, kas norāda uz to, ka “Bucher Municipal” Ventspils piedāvājums un darbaspēks ir faktori, kas nodrošina uzņēmuma augšupeju,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

Viņš norādīja, ka vairāki Ventspils ražošanas uzņēmumi ir informējuši par plāniem paplašināties un par pamatu minēja ražošanas politiku, kas aizsākta 2000. gadā, kad Ventspils pilsētas domes vadība kopā ar Ventspils Brīvostu vienojās mainīt tautsaimniecības stūrakmeni no loģistikas uz ražošanu. “Tie nav tikai deklarēti mērķi (…) tam apakšā ir praktiskas rīcības, piemēram, Eiropas fondu mērķtiecīga un pareiza ieguldīšana.”

Viņš atklāja, ka ņemot vērā ražotņu plānus paplašināties Ventspilī, svarīgi strādāt arī pie dzīvojamās platības būvniecības. “Paradoksāli ir tas, ka dzīvojamās platības samazinās un nav iespējams Ventspilī ne izīrēt, ne iegādāties jaunus dzīvokļus. Tāpēc ir jāsāk domāt par jaunu dzīvojamo platību būvniecību, par lielākām investīcijām. Jau tagad Ventspils pilsētas dome ir sākusi strādāt pie plāna, kā iekustināt šo būvniecības tirgu,” informēja Ošenieks.

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopumā Latvijā pieauga tikai par 4,2%.

Ražošanas apjoma kāpums 2017. gadā Latvijā bija apstrādes rūpniecībā par 4,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2%