• Tweet

Latvijā politiķiem vispirms vajadzētu pierādīt, ka viņi rūpējas par tautas veselību un izglītību, ceļot mediķu un skolotāju algas, un tikai pēc tam var celt algas arī politiķiem, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors Pēteris Apinis.

Viņš atzīst, ka nav pārsteigts, ka medicīnai un veselības aprūpei iepriekš solītie 120 miljoni eiro nav atrasti. “Es savulaik prognozēju, ka šī valdība vispār neatradīs papildu līdzekļus veselības aprūpei. Jaunā un sirdsšķīstā 13. Saeima jau bija pamanījusies Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīt paredzamo pieaugumu veselības aprūpei. Citēju: “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20 procentu apmērā: 2019. gadā – 87 483 708 eiro 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro.” Iebalsoja, lai apstiprinātu latviešu tautas sakāmvārdu “solīts makā nekrīt”. Solījumu nepilda, jo budžeta likums ir augstāks par citiem likumiem,” norādīja Apinis.

Pēc viņas sacītā, šīs politiķu pretmedicīnas izturēšanās dēļ visvairāk ir cietušas māsas, un māsu skaits pret iedzīvotāju skaitu Latvijā beidzot ir zemākais Eiropā. “Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka māsas Latvijā ir viszemāk atalgotās Eiropā. Šeit palikušajām par zemu algu ir jāstrādā pusotra vai divas slodzes, bet tas savukārt nāk kopā ar izdegšanu. Latvijas politiķi principā ir savas tautas veselības ienaidnieki. Lai pierādītu, ka vairāk naudas veselībai nevajag, ik gadu oktobrī un novembrī tiek nopludināta informācija par kāda ārsta kļūdu, kādas medmāsas kašķīgu atbildi, reģistratores nekompetenci, sak, viņiem nedrīkst paaugstināt algas. Pirmā bada dzeguze jau atlidoja: Latvijā šogad neviens “nepamanīja” trīsdesmit divus A hepatīta gadījumus, bet bargi aprakstīja trīsdesmit trešo,” norādīja Apinis.

Lai arī politiķi stāsta, ka lielāks finansējuma pieaugums veselībai nav iespējams, viņi gatavojas desmitkāršot politisko partiju finansējumu: maksāt 5,5 eiro katru gadu par katru saņemto balsi Saeimas vēlēšanās. “Mani tas atturēs no vēlēšanām: es nevēlos kādai interešu grupai maksāt lielu naudu no savas valsts budžeta, ko veido arī mani nodokļi. Galvenie argumenti: partijas jāuztur no valsts budžeta, jo tad būšot mazāka oligarhu ietekme, igauņiem arī partijas tiekot dāsni finansētas. Varbūt sākt ar to, ka Igaunijā ar 1,4 miljoniem iedzīvotāju budžets ir lielāks nekā Latvijā ar 1,96 miljoniem iedzīvotāju. Ārstu algas Igaunijā ir divreiz lielākas, medicīnas māsu – trīsreiz lielākas nekā pie mums. Latvijā vajadzēja sākt ar to, ka politiķi vispirms pierādīs, ka rūpējas par tautas veselību un izglītību, ceļot mediķu un skolotāju algas, bet pēc tam mēs celsim algas arī politiķiem. Mūsu politiķi no igauņiem līdz šim mācījušies divas lietas: samazināt alkohola akcīzi un samaksāt saviem partiju bonzām. Saeimas budžets ir 22 miljoni eiro. Šī nauda ir 100 cilvēku darbam un labklājībai (palīgiem, konsultantiem, apteksnēm, šoferiem). 100 medmāsām tas būtu 22 gadu budžets,” pauda ārsts.

Runājot par to, kam veselības aprūpē būtu vajadzīgs atbalsts pirmām kārtām, Apinis min Ģimenes ārstu dienestu un neatliekamo palīdzību. “Šīs jomas nodrošina visplašāko veselības pieejamību. Primārā palīdzība ir galvenais veselības aprūpes spēks. Eiropā vidēji šim dienestam tiek 12% no valsts veselības budžeta, mums tikai 6%, turklāt mūsu budžets ir viens no mazākajiem. Nav iespējams sasniegt izcilus rādītājus veselības aprūpē ar slikti apmaksātiem un izdegušiem ģimenes ārstiem, kurus ministrija un instances nokrāvušas ar atskaitēm un formulāriem, ar pārlieku lielu pacientu skaitu, ar nespēju nomaksāt īres maksas un obligātos iepirkumus sterilitātes, pirmās palīdzības utt. nodrošināšanai. Diemžēl veselības aprūpes rādītājus neceļ magnētiskās rezonanses aparātu skaits un smalkas analīzes,” pauda Latvijas Ārsts galvenais redaktors.

Foto: Saeimas kanceleja