• Tweet

Šodien, 27. martā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpinās diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumu, proti par to, kam turpmāk piederēs Rīgas simbols?

Ņemot vērā to, ka šobrīd Sv. Pētera baznīcai nav noteikts īpašnieks, un tās tiesiskais valdītājs skaitās Rīgas pilsētas pašvaldība, baznīcu iecerēts nodot mazskaitlīgas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Vācu Svētā Pētera draudzes pārziņā.

Latvijas Žurnālistikas centrs (LŽC) gan šajā lēmumā saskata aizdomas par slēptu shēmu, kuras mērķis ir nodot  LELB Vācu Svētā Pētera draudzes īpašumā Rīgas simbolu un padarīt par miljonāriem pāris veiklus zeļļus no Vāczemes.

Savā publikācijā LŽC norāda, ka jau pirms vairāk kā 10 gadiem – 2008. gadā, Rīgas dome jau pieņēma lēmumu, ka baznīca netiek nodota LELB un paliek pašvaldības pārziņā. 2008. gadā šo Rīgas domes lēmumu atbalstīja gan TB/LNNK (šobrīd – Nacionālā apvienība), gan “Jaunais laiks” (šobrīd – Jaunā Vienotība), līdz ar to rodas jautājums, kas politisko apvienību pārstāvjus ir mudinājis mainīt domas?

Tāpat norādīts, ka LELB Vācu Svētā Pētera draudzei īstu tiesību uz Pēterbaznīcu nemaz nav un nevar būt. LELB Vācu Svētā Pētera draudze, ko mēģina prezentēt kā Pēterbaznīcas īpašumtiesību pārņēmējus, nodibināta 2001. gada 30. oktobrī un ar pavisam citu nosaukumu, proti, “Vācu draudze Rīga 2”. Uz esošo nosaukumu draudze pārgājusi vien tad, kad sākušās runas par Pēterbaznīcas īpašumtiesībām.

Turklāt, kā izrādās, vācu luterāņi sākotnēji iebilda pret Pēterbaznīcas atdošanu kādai konkrētai draudzei, bet tagad, kad viņiem pašiem kā daļai no LELB ir iespēja iegūt šo īpašumu, viņi savas domas ir pēkšņi mainījuši.

Tāpat uzsvērts, ka draudzē amatus ieņem tikai Vācijas pavalstnieki – Bauer Stephan Georg, Meissner Stefan Gerhard, Mueller Ingrid Annette un Wagner Irina. Tātad, pēc būtības baznīcu, kas ir kļuvusi par visas tautas, jo īpaši galvaspilsētas, simbolu, vēlas atdāvināt dažiem vāciešiem. Turklāt tas notiekot pie apstākļiem, kad pastāv arī īstā LELB Svētā Pētera draudze.

Runājot par materiālo motivāciju, LŽC norāda, ka tā ir acīmredzama – Pēterbaznīca ir ienesīgs objekts. Tās skatu tornis no Vecrīgas tūristiem gadā ienes ap miljonu eiro, un, atdodot šo baznīcu, par miljonāriem faktiski tiek padarīti padsmit šīs te draudzes locekļi. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka Pēterbaznīca ir nozīmīgs Rīgas simbols – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka ir 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu un Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, bet kāda būs to nākotne, nododot baznīcu mazskaitlīgas biedru grupas rokās, nav paredzams.

Pēc LŽC domām, ir vienkārši jāpārdomā, kā pašvaldības ietvaros pilnveidot un mainīt to, kas šobrīd pārvalda Pēterbaznīcu. Piemēram, baznīcu varētu izņemt no Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības un nodot to Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam vai izveidot īpašu Vēsturiskā mantojuma departamentu. Jo, kas svarīgi! Baznīca pati sevi veiksmīgi finansē, nodrošina plašu kultūras programmu rīdziniekiem un pilsētas visiem, bet, atdodot to kādai mazskaitlīgai draudzei, tās tālākais liktenis nav zināms – tātad šāda rīcība pavisam noteikti būtu pret valsts interesēm.