• Tweet

Valsts apņemšanās ieguldīt nacionālajā aviosabiedrībā “airBaltic” līdz 250 miljoniem eiro tuvākajos gados daudzkārt atmaksāsies, intervijā Latvijas Radio atzina “airBaltic” vadītājs Martins Gauss.

Pēc viņa sacītā, “airBaltic” nākamajos piecos gados varētu nodokļos samaksāt vairāk nekā 231 miljonu eiro.

“Kā nonācām pie šī 231 miljona? Ņēmām savu biznesa plānu nākamajiem pieciem gadiem un skatījāmies, cik daudz no mūsu maksājumiem aiziet nodokļos. Un nodokļus mēs maksāsim arī turpmāk. “airBaltic” ir liels uzņēmums, mūsu apgrozījums labākajos gados ir pārsniedzis 500 miljonus eiro. Tātad mēs samaksājam lielu summu arī nodokļos. Mūsu plāns nākamajiem pieciem gadiem tagad, protams, ir mazāks nekā pirms krīzes, taču ar visu to mūsu aplēses par nodokļiem valsts budžetā sasniedz 231 miljonu eiro, ja spēsim izpildīt šo plānu par simt procentiem. Tas pats attiecas uz mūsu tiešajiem maksājumiem valsts akciju sabiedrībām, piemēram, “Latvijas Gaisa satiksmei” un “Starptautiskajai lidostai “Rīga”” – mēs lēšam, ka tie būs vēl 150 miljoni eiro,” skaidroja Gauss.

“Mūsu sākotnējais biznesa plāns paredzēja, ka lidosim ar 50 “Airbus A220” lidmašīnām. Šogad mēs būtu lidojuši ar 40 gaisa kuģiem, nākamgad – jau vairāk nekā ar 40, bet ar atšķirīgu floti. Tagad esam nolēmuši samazināt lidaparātu skaitu līdz 22, kad atsāksim darbu. Arī nākamajā un aiznākamajā gadā vēl neatgūsim kādreizējos apjomus. Pie sākotnējā plāna varēsim atgriezties vien 2023. līdz 2025. gadā, bet nākamo divu gadu samazinājums mums neļaus nopelnīt tik daudz, kā bijām cerējuši. Līdz ar to samazināsies arī mūsu samaksāto nodokļu apjoms,” pauda airBaltic prezidents.

Viņš atzina, ka koronavīrusa dēļ avikompānijas ieņēmumi kritušies līdz diviem procentiem no ierastā apjoma. “Protams, kolīdz atsāksim lidot, mēs sagaidām būtisku rezervāciju pieaugumu, taču tās tūlīt neatgriezīsies pirmskrīzes līmenī. Zaudējumus veido arī tas, ka 50% no aviokompāniju izmaksām ir fiksētas. Tikai puse izmaksu ir atkarīgas no tā, vai mēs lidojam. Protams, mēs samazinājām savas izmaksas, bet tās nekompensē negūtos ieņēmumus. Un tas turpinās jau divus mēnešus,” norādīja Gauss.

Runājot par valdbas piešķirtajiem 250 miljoniem eiro, Gauss skaidroja, ka aviācijas industrija nekad nav pieredzējusi šādu krīzi. “Bet nozare pastāv jau simt gadus, un krīžu ir bijis daudz. Visas krīzes reiz beidzas, un arī šī beigsies. Bet neviens pašlaik nespēj paredzēt, kad un kā tā beigsies. Domājam, ka pēc dažiem gadiem mums būs vairāk pasažieru nekā līdz šim, bet nezinām, cik ilgu laiku tas prasīs. Tomēr šis laiks kādreiz pienāks, jo pasaule turpinās attīstīties un cilvēku būs vairāk. Šī ir globāla krīze, kas ir ietekmējusi aviācijas nozari pavisam citādāk nekā iepriekšējās. Pēdējā lielā krīze bija 2008. gada finanšu krīze; pirms tam mēs piedzīvojām SARS krīzi, taču tā lokalizējās Āzijā. Šī krīze ir likusi 25 tūkstošiem lidmašīnu stāvēt dīkā jau pusotru mēnesi, un pašlaik neviens nezina, cik ilgu laiku mums vajadzēs, lai atgūtos,” pauda airBaltic vadītājs.

“Latvijas nodokļu maksātājiem varu teikt: viņu ieguldītā nauda nekavējoties atgriežas ekonomikā, kolīdz mēs atvedam uz Latviju pasažierus un viņi sāk tērēt naudu. Mēs spējam ietekmēt arī Lietuvas un Igaunijas ekonomiku. Esam liels uzņēmums tik mazai valstij kā Latvija, un arī mūsu ietekme uz ekonomiku ir nozīmīga,” piebilda Gauss.

Viņš norādīja, ka “airBaltic” ir daudz darījis, lai sagatavotos krīzei, – “mēs jau pirms krīzes ieguldījām pareizajās lidmašīnās. Arī to Latvijas nodokļu maksātāji ir paveikuši: viņi ir ieguldījuši pašā modernākajā gaisa kuģu flotē. Turklāt esam pirmā aviokompānija pasaulē, kas ieguvusi tiesības veikt ”Airbus A220-300” tehnisko apkopi, un varēsim to veikt arī citu aviokompāniju lidaparātiem, tādējādi radot jaunas darbavietas. Tas ir papildu ieguvums.”

Runājot par šī gada apgrozījumu, Gauss prognozēja, ka tie būs mazāk nekā 200 miljoni eiro.

“Savās prognozēs mēs rēķināmies ar potenciālu otro infekcijas vilni, taču ne tādā apjomā kā ar pirmo. Var gadīties, ka sākumā pieprasījums pēc lidojumiem būs liels, tad atkal sekos vīrusa uzliesmojums un pieprasījums kritīsies. Paredzam, ka arī nākamgad pieprasījums joprojām būs ierobežots. Bet mēs ceram, ka nākamā gada laikā varētu tikt izstrādāts līdzeklis cīņai ar šo vīrusu, ekonomika sāks atlabt un cilvēku uzticība ceļošanai atgriezīsies. Taču rēķināmies, ka 2019. gada līmeni neatgūsim līdz pat 2023. gadam,” pauda Gauss.