Āboltiņa: Saskaņas centrs mēģina sadalīt Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos
Intervija ar Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
– Vai Saeimā jūtamas kādas jaunas vēsmas?
– Priekšvēlēšanu tuvums spēcīgi jūtams.
– Piemēram?
– Ir dzirdamas sarunas par pilsētām, par administratīvo resursu izmantošanu, kas dažviet notiek jau visai spēcīgi. Rīga ir visizteiktākā vieta, kur tas notiek. Arī nākamā gada budžets, kas tuvojas Saeimai, ir atvēris diskusijas par prioritātēm, un šajās sarunās ir jaušams tirgošanās elements.
– Pirms neilga laika Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nāca klajā ar iznīcinošu Vienotības kritiku, citastarp nosaucot jūsu pārstāvēto partiju par liekulības citadeli un citos visai krāšņos vārdos. Tā arī, jūsuprāt, bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa?
– Daudzi rīdzinieki, tajā skaitā arī es, saņem Rīgas domes izdotu avīzi divās valodās, un tas ir spilgts piemērs šā brīža Rīgas domes saimniekošanai. Saskaņas centrs šobrīd nāk ar ienaidnieka meklēšanu un sabiedrības šķelšanas mēģinājumiem. SC mēģināja sadalīt Latviju ar krievu valodas referendumu, mēģinot sadalīt Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos, kā tas nekad nav bijis kopš 1918. gada, un tā tas nebija arī 1991. gadā, kad uz barikādēm stāvēja dažādu tautību cilvēki – ar vienu ideju par kopīgu valsti, kurā viņi varēs audzināt savus bērnus. Bet tagad ikviens var paskatīties, kā Rīgā saimnieko SC: cik maksā, piemēram, Saktas puķu tirdziņa viens kvadrātmetrs un atjaunotās Rīgas biržas viens kvadrātmetrs? Vienādi! Rīgā ir daudz svētku, bet arī tie nav bezmaksas – kādam par tiem jāmaksā, un tie ir nodokļu maksātāju līdzekļi. Tāpat ir mēģinājumi atdalīt Rīgu no pārējās Latvijas, un tā ir SC šķeltnieciskās politikas būtība. SC nav bijis pie valsts varas stūres, bet viņi to ļoti grib, tāpēc tagad strādā pēc principa: bļaujam skaļāk, tad tiksim sadzirdēti! Bet tas liecina par nepārliecinātību, ja tik skaļi jābļauj un tik daudz melu vienā mazā rakstiņā jāieliek.
– Tagad jūs kā lielākie ienaidnieki. Bet savulaik taču kopā ar SC bijāt gatavi pat vienā koalīcijā startēt.
– Jā, tā bija. Bet šobrīd par to vairs nevar būt ne runas, kaut gan toreiz tas būtu uzskatāms par spilgtu integrācijas piemēru. Taču valodas referendums skaidri un gaiši parādīja, ko viņi grib politiskajā ziņā, bet saimniekošana Rīgā parāda, ko viņi spēj izdarīt praktiski. Es kā demokrāte pēc būtības uzskatu: mums ir demokrātiska valsts, kuras pilsoņi ievēl savu parlamentu, un 30% no tā veido SC, un mums jāatrod sadarbības formas arī ar šiem cilvēkiem, bet sadarbības formām ir jābūt tādām, kas neapdraud valsts pamatus.
– Iespējams, ka, runājot par liekulību, Ušakovs domāja jūsu partijas biedru Dzintaru Zaķi, kurš, cītīgi cīnīdamies pret korupciju, pats tomēr «optimizē nodokļus».
– Zaķa stāsts jau ir pagātne, tagad tā vietā ir citi, daudz spilgtāki stāsti, piemēram, korupcijas skandāls Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā. Tagad jāskatās nākotnē. Dzintaram Zaķim kā politiķim ir jāizdara savi secinājumi, un arī tiesībsargājošās institūcijas ir devušas tam savu vērtējumu. Tas, ka no politiķiem vienmēr tiks prasīts vairāk nekā no citiem cilvēkiem, vienmēr jāatceras. To der atcerēties arī 35 SC deputātiem, no kuriem 30 strādā dažādās padomēs, tādā veidā izmantojot iespēju baroties no valsts uzņēmumiem – tā vietā, lai domātu par pilsētas attīstību. Labāk lai viņi padomā paši par saviem darbiem.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”
Avots: nra.lv /Elita Veidemane
Vēl par tēmu:
VK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPavasarīgi mainīgi laikapstākļi: nedēļas sākumā nokrišņi, bet otrajā pusē – saule
Šonedēļ Latvijā saglabāsies pavasarim raksturīgi, mainīgi laikapstākļi – nedēļas sākumā laiks būs vējains un nokrišņiem bagāts, bet no nedēļas vidus kļūs mierīgāks, sausāks...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām no 2026. gada 31. marta
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu elpceļu infekciju (AEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo trīs nedēļu laikā Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijā...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākGaidāmi mainīgi laika apstākļi – mīsies lietainas un saulainas dienas
Nedēļas sākumā Latvijā valdīja lietains un vējains laiks. Arī ceturtdien Latviju šķērsoja nokrišņu zona, teritorijas lielākajā daļā nesot lietu, taču nedēļas izskaņā, paaugstinoties...
Lasīt tālāk