• Tweet

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma radīs pusmiljarda eiro iztrūkumu, un šobrīd nav skaidrs, kā to kompensēs, LTV “Rīta panorāmai” sacīja partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, norādot, ka reformas izstrāde parādās neprofesionalitāte.

Viņa pauda, ka Finanšu ministrijas piedāvājumā ir daudz pozitīvu lietu, kuras “Vienotība” atbalsta, piemēram, paredzēto minimālās algas celšanu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma diferencēšanu, uzņēmuma ienākuma nodokļa atcelšanu reinvestētai peļņai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu.

Vienlaikus “mēs saprotam, ka šīs pozitīvās lietas kaut ko maksā, un tā maksa ir pusmiljards eiro”, kas ir kaut kā jākompensē, sacīja Āboltiņa.

Partijas ieskatā nodokļu reformas rezultātā nedrīkst ciest pašvaldību ieņēmumi, savukārt precīzi un samērīgi kompensācijas mehānismi pašvaldību zaudējumu segšanai jāparedz caur esošo nodokļu pārdali vienotas nodokļu politikas ietvaros.

Āboltiņa norādīja, ka šobrīd FM piedāvājuma trūkst šīs skaidrības par kompensācijas mehānismiem, nav modeļa, kur ņems naudu veselības aprūpes jomā iecerētajām reformām un uzlabojumiem.

“Rodas arvien lielāka skepse, mums skaidro, ka jāpaciešas un kādreiz būs labāk, bet iestādēm un pašvaldībām ir jāzina, kā tās dzīvos nākamgad, kāds būs budžets,” pauda Āboltiņa.’

Viņa pauda bažas, ka iztrūkumu varētu segt no ministrijām atvēlēta finansējuma.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem.

Pēdējā gada laikā vairākas organizācijas kopā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un dažādiem ekspertiem strādā pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrādes, kuras pamata būtība ir samazināt darbaspēka nodokļus, kā arī radīt investīcijām un uzņēmējiem pievilcīgu vidi. Notiek regulāras ekspertu tikšanās, un norit darbs ne tikai pie galvenajām plānotajām izmaiņām, bet arī detaļām un valsts budžeta iztrūkuma būtiskāko kompensējamo mehānismu izstrādes. Visas iesaistītās puses, pamatojoties uz pētījumiem un aprēķiniem, diskutē par pieņemamākajiem kompromisiem, lai tādējādi panāktu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto “ekonomikas izrāvienu”.

Foto: Saeimas kanceleja