• Tweet

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus būt piesardzīgiem.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2025. gadā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs kopumā reģistrēti vairāk nekā 6 000 A hepatīta gadījumu, no kuriem 39 beigušies letāli. Ievērojamā daļa A hepatīta gadījumu reģistrēti Čehijā un Ungārijā, kā arī Slovākijā un Austrijā. Čehijā saslimstība visbiežāk konstatēta Prāgā, Centrālās Bohēmijas un Morāvijas-Silezijas reģionā. Šis ir lielākais A hepatīta uzliesmojums pēdējo 40 gadu laikā valstī. Ungārijā visvairāk gadījumu reģistrēti galvaspilsētā Budapeštā un tās apkārtnē. Atsevišķi A hepatīta gadījumi ir saistīti minēto valstu apmeklējumu.

Mūsdienās ekonomiski attīstītajās valstīs A hepatīts ir salīdzinoši reti sastopama infekcija. Tomēr noteiktos apstākļos šai infekcijai ir ievērojams potenciāls strauji izplatīties, par ko liecina šī gada ECDC un valstu epidemioloģiskās uzraudzības dati. Pēdējais lielais A hepatīta uzliesmojums Latvijā tika reģistrēts 2008.–2009. gadā, kad saslima 5107 cilvēki un 26 cilvēki nomira.

Laikā no 2019. līdz 2025. gadam Latvijā reģistrēti 152 A hepatīta gadījumi, vidēji 25 gadījumi gadā (robežās no 13 līdz 37 gadījumiem). Aptuveni piektā daļa pacientu inficējušies ārpus Latvijas. Šogad (līdz decembrim) SPKC epidemiologi veikuši nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus saistībā ar 19 diagnosticētiem A hepatīta gadījumiem. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka 5 gadījumos cilvēki inficējušies ārvalstīs.

Tuvojoties Ziemassvētku brīvdienām un ņemot vērā nelabvēlīgo epidemioloģisko situāciju dažās Eiropas valstīs, SPKC aicina ceļotājus būt piesardzīgiem un ievērot piesardzības pasākumus, lai izvairītos no inficēšanās ar A hepatītu:

regulāri un rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm;
nelietot potenciāli bīstamus produktus, uzturā ieteicams lietot fasētu dzeramo ūdeni, izvairīties no ledus lietošanas uzturā;
atgriežoties no ceļojuma, pievērst uzmanību savam veselības stāvoklim. Ja paradās infekcijas slimības pazīmes – drudzis, slikta pašsajūta, sāpes, vemšana, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes sniedzēju, izstāstot par savu ceļojumu.
A hepatīta vīruss ļoti viegli izplatās situācijās, kad netiek ievērota personīgā higiēna. A hepatīts strauji izplatās un var skart dažādas vecuma grupas, ieskaitot bērnus. Piesārņots ūdens vai pārtika var izraisīt plašus uzliesmojumus, un bieži grupveida saslimšanas tiek novērotas ģimenēs, bērnudārzos un skolās.

A hepatīts ir sastopams visā pasaulē, taču visbiežāk valstīs ar sliktu sanitāro situāciju un ierobežotu droša dzeramā ūdens pieejamību. Tāpēc, plānojot ceļojumus, ieteicams ņemt vērā slimības izplatību galamērķī un nepieciešamības gadījumā vakcinēties.

Ceļojot, ir svarīgi zināt un ievērot galvenos ieteikumus, kā sevi pasargāt. Vakcinācija ir obligāta ceļotājiem uz valstīm ar augstu vai vidēju risku un kļūst efektīva jau 2–4 nedēļas pēc pirmās devas. Tā īpaši ieteicama cilvēkiem, kuri nekad nav slimojuši ar A hepatītu un plāno ceļot uz vidēji vai izteikti endēmiskām valstīm, it sevišķi, ja tur paredzēts uzturēties ilgāku laiku vai doties atkārtoti. Vakcinācija nepieciešama arī tiem, kuri plāno ceļot uz valstīm ar reģistrētiem A hepatīta uzliesmojumiem, praktizē seksuālās aktivitātes ar paaugstinātu inficēšanās risku, kuru rezultātā iespējama inficēšanās fekāli orālā ceļā, vai lieto narkotiskās vielas.

Latvijā vakcinācija pret A hepatītu nav iekļauta vakcinācijas kalendārā un netiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem. Par vakcinācijas iespējām jāinteresējas pie sava ģimenes ārsta.

Visiem, kas nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un / vai nav tikuši vakcinēti), īpaši jāuzmanās no kontaktiem ar iespējami inficētām personām, nedrošas pārtikas (piem., termiski neapstrādātiem jūras produktiem) un nedroša ūdens lietošanas, kā arī jāievēro personīgā higiēna – bieža un rūpīga roku mazgāšana.