• Tweet

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 7.5% (2020. gada marta prognoze – kritums 6.5%), bet inflācija būs 0% (2020. gada marta prognoze bija 0.5%). Gaidāms, ka 2021. gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme (6.7%), bet inflācija būs 0.2%.

Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi pasaules ekonomisko izaugsmi. Lai gan uzliesmojuma vilnis ir mazinājies un vairākas valstis plāno pakāpeniski atjaunot ekonomisko aktivitāti, joprojām saglabājas liela nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Centrālās bankas un valstu valdības ir aktīvi reaģējušas, ieviešot atbalstošus monetārās un fiskālās politikas pasākumus.

Starptautiskās institūcijas prognozē pasaules IKP sarukumu 2020. gadā. Arī eiro zonā jau šā gada 1. ceturksnī reģistrēts ekonomiskās aktivitātes kritums, un ekonomiskā noskaņojuma rādītāju samazināšanās līdz vēsturiski zemiem līmeņiem liecina, ka 2. ceturksnī kritums ir pastiprinājies.

Latvijas Bankas vērtējumā ekonomiskā vide kopš martā publicētajām prognozēm ir pasliktinājusies. Jaunākajās prognozēs iekļauta ārkārtējās situācijas pagarināšana līdz 9. jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa pasākumu tiek pakāpeniski atviegloti. Tomēr Latvijas IKP 1. ceturkšņa rezultāts bija pieticīgs, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji būtiski pasliktinājās un arī ārējā pieprasījuma novērtējums ir vājāks nekā Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā. Latvijas Bankas aktualizētā IKP prognoze 2020. gadam ir –7.5% (marta prognoze bija –6.5%).

Aktualizētā prognoze liecina, ka ierobežojumi pakalpojumu jomā (publisko un privāto pasākumu atcelšana) un liegtās ceļošanas iespējas būtiski mazina patēriņu, ko sašaurina arī ienākumu kritums. Nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas radīto seku smagumu un to ilgumu, liek iedzīvotājiem būt piesardzīgiem tēriņos, tādējādi patēriņa kritums tiek lēsts lielāks nekā rīcībā esošo ienākumu samazinājums. Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ izsīkstot tūristu plūsmai un gaisa satiksmes pasažieru pārvadājumiem, būtiski cieš pakalpojumu eksports. Vienlaikus visaptverošs aktivitātes sarukums ārējos tirgos mazina preču eksporta noietu.

Prognozēta nozīmīga investīciju samazināšanās 2020. gadā. Lai gan investīcijas balstīs valdības lēmumos noteiktā publisko investīciju palielināšana, tomēr augstā nenoteiktība atturēs jaunu privāto investīciju plūsmu.

Valdības atbalsta pasākumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām grūtību pārvarēšanai krīzes laikā un plānotās publiskās investīcijas tautsaimniecības stimulēšanai rada fiskālā deficīta pieaugumu virs 7% no IKP (šajā prognozē iekļauti fiskālie pasākumi, kas pieņemti līdz 25. maijam). Fiskālā deficīta palielināšanu šīs krīzes laikā atbalsta Eiropas Komisija, atļaujot elastīgi rīkoties ar budžeta finansēm krīzes ietekmes mazināšanai tiktāl, cik tas neapdraud valsts finanšu ilgtspēju. Vienlaikus valdība var sniegt būtisku atbalstu, jo šajā krīzē Latvijai ir iespējas aizņemties ārējos tirgos, palielinot valdības parādu tuvu 50% no IKP.

Pieņemot, ka pakāpeniska tautsaimniecības atveseļošanās varētu atsākties 2020. gada 2. pusgadā, Latvijas Banka prognozē IKP palielināšanos 2021. gadā par 6.7%. Tomēr šādā scenārijā ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās pēc būtiskās ierobežošanas un pieprasījuma un konfidences šokiem paredzēta neviendabīga, prognožu periodā (t.i., līdz 2022. gadam) nesasniedzot pirms krīzes prognozēto apjomu, bet līmeni, kāds bija pirms krīzes, sasniedzot 2021. gada beigās ar nozīmīgām atšķirībām nozaru dalījumā.

Dati liecina, ka būvniecība bija starp nozarēm, kuru izaugsme 1. ceturksnī bijusi vismazāk traucēta, turklāt valdības atbalsta pasākumi investīciju jomā turpinās veicināt nozares izaugsmi. Noturīgāks pieprasījums saglabāsies pēc pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pēc lauksaimniecības produktiem; paredzama arī jaunu IT risinājumu nepieciešamība. Šie faktori var balstīt minēto nozaru aktivitāti.

Savukārt ar viesmīlību un plašiem kultūras un izklaides pasākumiem saistītajās jomās izaugsme atjaunosies vien pakāpeniski, dominējot iedzīvotāju piesardzībai. Transporta nozares aktivitātes atjaunošanos papildus kavēs jau agrāk aktuāli, ar Covid-19 pandēmiju nesaistīti faktori. Tāpēc šo nozaru izaugsme atjaunosies lēnāk un tās ilgāk atpaliks no iepriekš sasniegtā līmeņa.

Aprīlī un maijā inflācija noslīdēja zem nulles – to noteica gan straujā naftas cenu krituma ietekme uz degvielas un siltumenerģijas cenām, gan mērenāka pakalpojumu cenu dinamika Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Latvijas Banka 2020. un 2021. gada inflāciju prognozē tuvu nullei (attiecīgi 0.0% un 0.2%). Šī prognoze ir nedaudz zemāka nekā martā publicētā, jo naftas cena noturējās zemā līmenī ilgāk, nekā iepriekš paredzēts.

Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai noteiktie ierobežojumi strauji ietekmēja darba tirgu, jo uzņēmumi vairs nevarēja turpināt darbību iepriekšējā apjomā. Tomēr bezdarba pieaugums prognozējams mazāks nekā iepriekšējās globālās finanšu krīzes laikā, valdībai sniedzot atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemā ekonomiskā aktivitāte liek uzņēmējiem apsvērt izmaksu optimizāciju un tādējādi arī darbaspēka izmaksu mazināšanu. Turklāt bezdarba rezultātā augošā darbaspēka pieejamība neveicinās algu palielināšanos, arī ekonomiskajai aktivitātei atjaunojoties, tādējādi vājinot cenu pieaugumu arī nākamajā gadā.

Latvijas Bankas ekonomisti atsevišķos scenārijos ir novērtējuši gan labvēlīgākas, gan nelabvēlīgākas situācijas attīstības nekā prognožu pamata scenārijā ietekmi uz tautsaimniecību.

Apjomīgais Eirosistēmas monetārās politikas un valdību fiskālās politikas atbalsts ne tikai mazina Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi krīzes smagākajā posmā, bet arī nodrošina spēcīgu izaugsmes stimulu tautsaimniecības atveseļošanās laikā pēc krīzes. Atbalstu nozīmīgi papildina Eiropas Komisijas aktualizētais priekšlikums par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un atveseļošanās instrumentu, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu dalībvalstu tautsaimniecību stimulēšanai un uzlabo nākotnes perspektīvu investoru skatījumā. Šādā scenārijā Covid-19 izplatības mazināšanās Eiropā un līdz šim īstenoto piesardzības pasākumu atvieglošana gan iekšzemē, gan ārvalstīs padarītu optimistiskāku mājsaimniecību noskaņojumu un ļautu straujāk atjaunot ierobežoto patēriņu, samazinot krīzes sākumposmā izveidotos piesardzības uzkrājumus. Covid-19 pandēmijas ātra un veiksmīga ierobežošana globālā mērogā, kā arī efektīvu atbalsta instrumentu izmantošana ļautu labvēlīgākajā scenārijā prognozēt mazāku IKP kritumu 2020. gadā (6.3%) un strauju tautsaimniecības atveseļošanos nākamajos gados.

Vienlaikus tautsaimniecības izaugsmes prognožu pamata scenārijs neiekļauj otro vīrusa izplatības vilni. Tomēr, ja līdz ar pakāpenisku sociālo ierobežojumu atcelšanu Covid-19 izplatība no jauna uzliesmotu un medicīnisks risinājums vēl nebūtu pieejams, tas radītu nepieciešamību atjaunot un uzturēt stingrus ierobežojumus. Šāds nelabvēlīgāks scenārijs Latvijas Bankas prognozē iezīmē IKP sarukumu šogad par 13.5% un arī ilgāku tautsaimniecības atveseļošanos, nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, visā prognožu periodā (līdz 2022. gadam). Pat ja sabiedrība daļēji jau būtu pielāgojusies dzīvei jaunajos apstākļos un ierobežojumu radītās ekonomiskās sekas varētu būt mazākas nekā ārkārtējās situācijas sākumperiodā, saasinātā ar nākotnes izredzēm saistītā nenoteiktība izraisītu būtiski lielāku tautsaimniecības dalībnieku konfidences un pieprasījuma šoku.

Piesardzīgāka mājsaimniecību un investoru uzvedība vēl vairāk vājinātu un attālinātu patēriņa un investīciju atjaunošanos, savukārt grūtībās nonākušie uzņēmumi būtu spiesti nozīmīgāk pārskatīt izdevumu, t.sk. darbaspēka izmaksu, pozīcijas. Mazāk investīciju un augstāks strukturālais bezdarbs vājinātu arī tautsaimniecības potenciālu vidējā termiņā.