• Tweet

Šodien, 4. jūnijā Ikšķiles novada domes ārkārtas sēdē deputāti pieņēma lēmumu vērsties Latvijas Republikas Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumu Nr. 278 “Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību” 3.2.3. apakšpunkta neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta pirmajai daļai.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 25. pantu, Ministru kabinets 2020. gada 12. maijā pieņēma noteikumus Nr. 278 “Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību” (Noteikumi), kas nosaka kritērijus un kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē pašvaldību investīciju projektus valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai Covid-19 ekonomisko un sociālo seku mazināšanai.

Saskaņā ar Noteikumu 3.2.3. apakšpunkta nosacījumiem, lai investīciju projektu iesniegtu pašvaldība, kas administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā tiks pievienota kādai citai pašvaldībai, ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no pašvaldības, kas ATR rezultātā tiks noteikta kā attiecīgā novada administratīvais centrs pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Atbilstoši minētajai prasībai Ikšķiles novada pašvaldībai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no Ogres novada pašvaldības.

Ņemot vērā, ka šāds saskaņojums nav nepieciešams pašvaldībām, kuras tiks noteiktas kā administratīvie centri vai kuras netiks apvienotas ar kādu citu pašvaldību, šis, jau pirms ATR īstenošanas izvirzītais nosacījums, ir vērtējams kā papildus ierobežojums pašvaldībām, kuras ATR rezultātā tiks pievienotas kādai citai pašvaldībai. Jo īpaši ņemot vērā, ka tas var radīt būtiskus traucējumus šo pašvaldību iedzīvotājiem nozīmīgu projektu īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai.

Noteikumu 3.2. apakšpunkts būtiski ietekmē Pašvaldības funkcijas un ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes (Satversme) preambulā noteikto “[..] Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. [..]”.

Satversmes 1. pants nosaka: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts princips un pašvaldības princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā (Satversmes tiesas 2016. gada 21. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2016-03-01 10. punktu). Pašvaldības princips aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī (Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punkts).

Satversmes 101. pants rada tiesisku pamatu pašvaldību institucionālai pastāvēšanai un funkcionālai darbībai. Atbilstoši tam pašvaldība institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes (jeb publisko lietu pārvaldīšanas) forma – pašpārvalde –, kuras augstākais orgāns – dome – ir demokrātiski tieši leģitimēta, proti, pašvaldības iedzīvotāju ievēlēta.

Savukārt Hartas 4. panta pirmā daļa nosaka: “Vietējās varas pilnvaras un pienākumus nosaka konstitūcija vai likums. Taču šis noteikums neliedz piešķirt vietējām varām pilnvaras un pienākumus īpašiem mērķiem saskaņā ar likumu.”

Gadījumā, kad likumdevējs kādu funkciju noteicis par pašvaldības autonomo funkciju, uz šo funkciju attiecas Hartas 4. panta prasības. Proti, cita centrālā vai reģionālā vara nedrīkst to apšaubīt vai ierobežot, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā (Satversmes tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03 12. punktu).

Tādējādi secināms, ka izstrādājot Noteikumus, Ministru kabinets nav ņēmis vērā katras pašvaldības kompetenci, pienākumus un tiesības veikt darbības (tostarp iesniegt investīciju projektus valsts budžeta aizņēmuma saņemšanai), kas nodrošinās pašvaldības funkciju īstenošanu pienācīgā apmērā un kvalitātē, nodrošinot konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošas vides radīšanu.

Noteikumi neparedz kārtību un kritērijus, kas Noteikumu 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktos minētajam pašvaldībām jāievēro projektu vērtēšanā. Tas nozīmē, ka saskaņojums ir tikai subjektīvs un formāls, nevis ekonomiski pamatots un izvērtēts jaunveidojamā administratīvā centra pašvaldības lēmums. Šāda formāla saskaņojuma saņemšana nepamatoti rada nevienlīdzīgas tiesības un faktiski kavē projektu iesniegšanu un valsts budžeta aizdevuma saņemšanu Noteikumu 3.2.3.apakšpunktā minētajām pašvaldībām, jo īpaši ņemot vērā ierobežoto finansējumu, kas ir piešķirts valsts budžeta aizdevuma saņemšanai saskaņā ar Noteikumiem.

Pašvaldībām, kas pēc ATR nebūs noteiktas kā administratīvie centri un tiks apvienotas ar citām pašvaldībām, jau pirms reformas īstenošanas, tiek ierobežotas vienlīdzības tiesības īstenot savos plānošanas dokumentos paredzētās darbības, kas neatbilst tiesiskās paļāvības principam, jo sagatavojot attīstības programmu pašvaldībai nebija informācijas, ka jau pirms likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanas, tiks ierobežotas pašvaldības tiesības un iespējas īstenot darbības savu funkciju veikšanai.

Foto: F64