Vai JKP izpilda tikai tos priekšvēlēšanu solījumus, kur pašiem kādas intereses?
“Lielās ostas – pilnīgā valsts kontrolē” – tieši šāds punkts pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija lasāms Jaunās konservatīvās partijas (JKP) programmā. Lai arī starp JKP solījumiem bija plāna 3×500 realizācija, ģimenes valsts pabalstu palielināšana, mazo skolu saglabāšana, obligātās iepirkuma komponentes samazināšana, ārstu algu palielināšana u.tml, ostu privatizācija ir teju vienīgais punkts, kuru JKP uz karstām pēdām steidza izpildīt. Vai tiešām bordāniešus interesē tikai tie priekšlikumi, no kuriem pašiem tiem atlec kāds labums?
Pērn decembrī dažu nedēļu laikā tika pieņemti grozījumi likumā par ostām, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostu pārņemšanu valsts pārvaldībā. Lai arī vairāki Saeimas deputāti tolaik pauda bažas par to, ka grozījumi paredz tiesības privatizēt to, kas 20 gadu laikā ir radīts Ventspilī, un patiesībā ostu biznesa attīstībā ir ieinteresēti Jaunās konservatīvās partijas sponsori, JKP priekšlikums steidzamības kārtā tika atbalstīts. Solīto labumu gan tas nedeva – investori, neizprotot jaunradītās “Ventas ostas” nozīmi, Ventspili pameta, bet kravu apgrozījuma kritums skāra pilnīgi visas ostas.
Ilgi gan nebija jāgaida, lai arī valdība sāktu skatīties Liepājas ostas virzienā, un Satiksmes ministrijas mājaslapā uz dažām stundām visiem bija iespēja iepazīties ar likumprojektu ”Grozījumi Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas likumā”, kas paredz likvidēt Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi un tās mantu un finanšu līdzekļus nodot kapitālsabiedrībai, kas īstenos Liepājas SEZ pārvaldīšanu. Jāpiebilst, ka Liepājas SEZ ietilpst ne tikai osta, bet arī 65% pilsētas teritorijas, tostarp, piemēram, Karosta un daļa bijušā “Metalurga” teritorijas, kur sākts attīstīt industriālo parku.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un pašvaldība ir pārliecinātas, ka paredzētā Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņa radīs riskus un var bremzēt ekonomisko attīstību. Kā jau līdzīgi tas ir noticis Rīgā un Ventspilī.
Interesanti, ka, neskaitot “čekas maisu” satura publicēšanu un vērienīgu valsts finansējuma palielināšanu partijām, ostu nodošana valsts kontrolē ir vienīgais JKP izpildītais solījums. Sabiedrības interesēs neapšaubāmi gan daudz noderīgāks būtu bijis kaut vai plāns 3×500 (minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām – 500€ mēnesī, minimālā pensija – 200€ mēnesī), bet pret šiem solījumiem, kad opozīcija par tiem atgādinājusi, JKP paši iebilduši. Tā vietā JKP, iespējams, piepalīdzējusi īstenot partijas ziedotāju vērienīgās biznesa intereses, piemēram, Skultes ostā.
Mediji ziņo, ka viens no 18 Latvijas goda konsuliem ASV Pēteris Aloizs Ragaušs pēc tikšanās ar JKP partijai pārskaitījis 10 tūkstošus eiro, kļūstot par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem. Goda konsuls ieplānojis attīstīt biznesu Latvijā un Skultes ostā grib būvēt sašķidrinātās gāzes termināli, kas pamatoti liek apšaubīt šīs partijas ieceres saistībā ar lielo ostu nodošanu valsts kontrolē.
“Savējos amatos un tagad izmainīsim ostās, tagad mums būs vairāk tās barotnes priekš savējiem. Tas ir vienīgais, ko vēlas JKP sponsors Ragaušs. Viņam intereses ostās – tas ir tas iemesls, kāpēc ostā šobrīd notiek tas, kas notiek. Ne jau nabaga Lembergs tur ir tas galvenais, uz ko tas trieciens ir vērsts. Tas galvenais trieciens ir vērsts, lai pārņemtu ostas un tās atdotu acīmredzot par velti saviem sponsoriem,” norādījis Saeimas deputāts Aldis Gobzems.
Līdzīgi kā Ragaušam, arī Šveices advokātam Rūdolfam Meroni varētu būt interese par ostu privatizāciju. Gobzems norādījis, ka par JKP saistību ar Meroni liecina tas, ka viņš ir vienīgais oligarhs, ar kuru JKP necīnās. “Jau vairāk kā gadu Saeimā JKP ir. Cīnās ar oligarhiem, visiem pēc kārtas, ar oligarhiem un oligarhu olām cīnās. Bet ar Meroni necīnās,” uzsvēra politiķis.
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs paudis, ka ASV sankcijām ar ostu nodošanu valstij nav nekāda sakara – jo tas bija paredzēts iepriekš. “Tad, kad Jānis Bordāns bija Ministru prezidenta kandidāts, tad konservatīvie.lv bija lasāms, ka lielās ostas pārņemsim pilnā valsts kontrolē. Tas ir izdarīts? Ir izdarīts. Un kāds tam sakars ar sankcijām? Nekāds, jo tas jau bija paredzēts. Un pārskatīsim nomas līgumus, tātad līgumus savējiem iedosim un svešiem atņemsim, lai infrastruktūru varētu pārdot. Bordāns saka, ka pārdot nenozīmē privatizēt. Valsts īpašumu pārdot nenozīmē privatizēt. Ko tad nozīmē pārdot, ja ne privatizēt? Bordāns ir valdībā? Ir valdībā. “Ventas ostu” ir uztaisījis? Ir. Jūs jau iestādi pārdot nevarat, bet, ja jums ir akciju sabiedrība, tad jūs varat pārdot tās akcijas. Jums jau nav jāpārdod iestāde. Iegaumējiet, Bordāna kungs, Latvijā nedzīvo muļķi. Visi zina, ka, ja valsts akcijas tiek pārdotas, tad tā ir privatizācija. Līdz jums neviens nav mēģinājis uzskatīt Latvijas iedzīvotājus par muļķiem,” tā Bordāna izteikumus komentējis Lembergs.
Tad kā sanāk? JKP strādā tautas vai tomēr tikai savās un savu sponsoru interesēs? Šķiet, ka JKP izpildītie priekšvēlēšanu solījumi paši par sevi atbild uz šo jautājumu ļoti precīzi.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk
